by Pēdējo gadu laikā pasaules nabadzības kartē notiek bīstamas pārmaiņas: arvien vairāk cilvēku, kuri dzīvo galējā nabadzībā, atrodas tieši valstīs, kuras plosa kari, konflikti un politiskā nestabilitāte. Pasaules Bankas jaunākais ziņojums brīdina – līdz 2030. gadam gandrīz 60% visu pasaules visnabadzīgāko cilvēku dzīvos konfliktu un nestabilitātes skartajos reģionos.
Nabadzības un kara ciešā saikne
Šobrīd 39 valstīs, kuras skar ilgstoši konflikti, dzīvo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku, kas iztiek ar mazāk nekā trim dolāriem dienā. Šajās valstīs ir daudz slēgtu skolu, iznīcinātas slimnīcas un miljoniem cilvēku nespēj atrast darbu – no 270 miljoniem darbspējīgo strādā mazāk nekā puse. Bērniem ir iespēja iegūt tikai vidēji sešus izglītības gadus, dzīves ilgums ir par pieciem gadiem īsāks nekā citviet pasaulē, bet bērnu mirstība – divkārt augstāka.
Ekonomiskā lejupslīde un bads
Kara un nestabilitātes skartajās valstīs kopš 2020. gada iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju katru gadu samazinās vidēji par 1,8%, kamēr citās attīstības valstīs tas strauji aug. Vidējie ienākumi šajās zonās gandrīz nemainās jau vairāk nekā desmit gadus. Rezultātā pieaug arī pārtikas trūkums – apmēram 18% iedzīvotāju cieš badu (salīdzinājumam – pārējā pasaulē tikai 1%).
Kāpēc situācija pasliktinās?
Pēdējo gadu laikā konfliktu skaits pasaulē pieaudzis līdz vairāk nekā 20 000 gadā, bet bojāgājušo skaits – līdz simtiem tūkstošu. Daudzās valstīs nestabilitāte ilgst jau 15 un vairāk gadus, kas veido “apburto loku”: nabadzība izraisa konfliktus, konflikti pastiprina nabadzību. Turklāt bagātākās valstis samazina palīdzību attīstības valstīm, jo palielina savus militāros izdevumus.
Risinājumi un cerība
Tomēr ir arī cerība: valstis kā Kosova, Ruanda un Nepāla pierāda, ka ar reformām, investīcijām un starptautisku atbalstu ir iespējams atgūties arī pēc smagiem konfliktiem. Pasaules Banka aicina pasauli pastiprināt palīdzību, sniegt parādu atvieglojumus un investēt veselības aprūpē, izglītībā un ekonomikas atjaunošanā.
Galējā nabadzība aizvien vairāk kļūst par kara un nestabilitātes seku, nevis vienkārši ekonomisko apstākļu jautājumu. Lai mainītu šo tendenci, nepieciešama starptautiska sadarbība, investīcijas un miers.
