by Humānās palīdzības darbinieki jeb palīgi ir cilvēki, kuri brīvprātīgi vai profesionāli palīdz krīzes un katastrofu skartajiem reģioniem. Tie ir mediķi, glābēji, pārtikas un ūdens piegādātāji, psihologi un brīvprātīgie, kas riskē ar savu dzīvību, lai izglābtu citus. Viņi strādā kara zonās, dabas katastrofu teritorijās un vietās, kur sabrūk veselības aprūpe vai trūkst pārtikas.
2024.gads ieies vēsturē kā viena no traģiskākajām lapaspusēm humānās palīdzības vēsturē. Saskaņā ar ANO datiem, pasaulē tika nogalināti 383 humānās palīdzības darbinieki – par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Šis ir jauns rekords, kas izgaismo milzīgos riskus cilvēkiem, kuri strādā visbīstamākajos pasaules reģionos.
Gaza – visbīstamākā vieta palīdzības sniedzējiem
Gandrīz puse no upuriem (ap 181 cilvēka) tika nogalināti Gazā, kur turpinās asiņains karš. Tie bija mediķi, brīvprātīgie un starptautisko organizāciju pārstāvji, kuri centās glābt dzīvības. ANO atzina, ka valdību spēki un ar tiem saistītās grupas bija visbiežākie uzbrukumu veicēji, kas pārkāpj starptautiskās humānās tiesības.
Īpaši smags incidents notika 2025. gada martā Rafahā, kad uzbrukumā tika iznīcinātas skaidri atzīmētas ātrās palīdzības mašīnas. Dzīvību zaudēja 15 mediķi un glābēji, tostarp Palestīnas Sarkanā Pusmēness darbinieki un ANO aģentūras pārstāvis. Šis uzbrukums kļuva par vienu no nāvējošākajiem pret humanitārajiem darbiniekiem pēdējo desmit gadu laikā.
Globālais pārskats
Kopumā 2024. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 599 nopietni uzbrukumi, kuru rezultātā:
- 308 palīdzības darbinieki tika ievainoti,
- 125 nolaupīti,
- 45 aizturēti.
Bīstamākās valstis pēc upuru skaita bija:
- Sudāna – 60 bojāgājušie,
- Libāna – 20,
- Etiopija un Sīrija – pa 14,
- Ukraina – 13.
ANO un starptautiskās sabiedrības reakcija
ANO humānās palīdzības vadītājs Toms Flečers šo situāciju nosauca par “kaunpilnu starptautiskās vienaldzības apliecinājumu”, norādot, ka humānās tiesības tiek brutāli ignorētas. Starptautiskās organizācijas pieprasa steidzamu atbildību un drošības mehānismus, lai palīgi varētu turpināt glābt dzīvības bez bailēm par savu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Lielākie upuri – vietējie darbinieki, kuri palīdz savām kopienām.
- Humānās palīdzības sistēma kļūst trausla, jo arvien vairāk darbinieku atsakās riskēt.
- Starptautiskās tiesības tiek ignorētas, kas var veicināt vēl lielāku nesodāmību nākotnē.
Pasaules humānās palīdzības diena (19. augusts) šogad iezīmē ne tikai pateicību humānajiem darbiniekiem, bet arī brīdinājumu par pieaugošo vardarbību pret viņiem. Ja starptautiskā sabiedrība nespēs nodrošināt aizsardzību, glābēji paši kļūs par upuriem, un visneaizsargātākie cilvēki paliks bez palīdzības.
