by Paul Otlet (1868–1944) ir viens no aizmirstajiem modernā interneta priekštečiem, kura idejas radikāli apsteidza savu laiku. Viņš vēl pirms datora un interneta laikmeta izveidoja pamatus tam, kā mēs šodien organizējam, glabājam un kopīgojam zināšanas. Viņa “pasaules smadzeņu” koncepcija kļuva par iedvesmas avotu daudziem vēlākajiem izgudrotājiem un zinātniekiem.
Agrīnie gadi un izglītība
Paul Otlet dzimis Briselē, turīgā uzņēmēja ģimenē. Viņš ieguva juridisko izglītību, taču jau jaunībā viņu aizrāva ideja par pasaules zināšanu sistematizēšanu. Viņa dzīvi būtiski ietekmēja grāmatu lasīšana un vēlme saprast, kā padarīt informāciju vieglāk pieejamu ikvienam.
Starptautiskais bibliogrāfijas institūts un UDK
- gadā kopā ar līdzgaitnieku Henri La Fontaine Otlet izveidoja Starptautisko bibliogrāfijas institūtu. Šīs iestādes mērķis bija apkopot, klasificēt un indeksēt visus pasaules izdotās grāmatas, zinātniskos rakstus un citus dokumentus.
Viņu lielākais sasniegums – Universālā decimālo klasifikācija (UDK, angliski UDC), kas radās kā uzlabota Melvilas Dūija decimālās sistēmas versija. UDK kļuva par galveno dokumentu sakārtošanas sistēmu daudzās pasaules bibliotēkās un arhīvos.
“Mundaneum” – Pasaules arhīvs
- gadā Otlet un La Fontaine uzsāka grandiozu projektu – Mundaneum. Tas bija zināšanu un informācijas centrs, kurā tika apkopotas miljoniem indeksu kartīšu ar bibliogrāfiskiem ierakstiem no visas pasaules.
Mundaneum kļuva par sava veida “analogo Google”, kas sniedza informāciju pēc pieprasījuma – ikviens varēja nosūtīt jautājumu un saņemt atbildi pa pastu.
Pēc Otrā pasaules kara projekts tika aizmirsts, taču vēlāk tas tika atdzīvināts, un mūsdienās Mundaneum muzejs Monsā, Beļģijā, glabā šo unikālo arhīvu.
“Pasaules smadzenes” – redzējums simts gadus pirms interneta
Jau 1930. gados Paul Otlet publicēja darbus, kuros izklāstīja “Pasaules smadzeņu” (Le Cerveau Mondial) ideju.
Viņš paredzēja nākotni, kurā:
- Visas pasaules zināšanas ir centralizētas vienā pieejamā tīklā.
- Cilvēki ar īpašu ierīču (viņš zīmēja pat tā laika “monitorus” ar pogām un vadības svirām) palīdzību var attālināti piekļūt jebkuram dokumentam, grāmatai, attēlam, kartei vai skaņu ierakstam.
- Katrs dokuments ir sasaistīts ar citiem dokumentiem pēc tēmas vai atslēgvārdiem (hipersaišu princips).
- Informācijas plūsma notiek ar tā laika tehnoloģijām – telegrāfu, telefonu, radio, vēlāk arī televīziju.
- Šī sistēma palīdzēs veicināt saprašanos, mieru un izglītību visā pasaulē.
Otlet ne tikai rakstīja par šīm idejām – viņš tās arī praktiski īstenoja. Mundaneum bija agrīns informācijas centrs, kas jau pildīja “pasaules smadzeņu” funkcijas – katru gadu tas apkalpoja tūkstošiem informācijas pieprasījumu no visas pasaules.
Otlet un interneta idejas
Lai gan Paul Otlet neizgudroja datoru vai internetu, viņa redzējums ir pārsteidzoši līdzīgs mūsdienu digitālajai realitātei:
- Globālais tīkls: Otlet paredzēja, ka visi cilvēki varēs “pieslēgties” vienotai informācijas bāzei – tāpat kā šodien mēs pieslēdzamies internetam.
- Informācijas demokratizācija: Viņš uzskatīja, ka brīva zināšanu apmaiņa ir pamatā mieram un progresa, jo ļauj novērst dezinformāciju, stereotipus un konfliktus.
- Hipersaites (linki): Otlet centās sasaistīt dokumentus savā starpā, kas ir tieši tas pats, ko šodien dara interneta saites.
- Universāla klasifikācija: Viņš vēlējās vienotu, starptautiski saprotamu sistēmu visām zināšanām – ideja, kas piepildījās ar Wikipedia un citiem globāliem projektiem.
Otlet ideju ietekme uz mūsdienām
- Bibliotēkas un arhīvi visā pasaulē izmanto UDK, kas ir Otlet darba tiešs mantojums.
- Digitālie katalogi un datubāzes balstās uz klasifikācijas un metadatu principiem, ko attīstīja Otlet.
- Interneta idejas: Vēlākie izgudrotāji, tostarp Tim Berners-Lī (World Wide Web radītājs), atzina Otlet ietekmi uz interneta filozofiju un struktūru.
Otlet dzīves beigas un mantojums
Otlet lielāko dzīves daļu veltīja saviem projektiem, taču viņa darbs bieži sastapās ar politiskiem šķēršļiem, finansējuma trūkumu un karu. Pēc nāves 1944. gadā viņš tika piemirsts, taču 21. gadsimta sākumā viņa idejas atkal tika “atklātas” un novērtētas no jauna.
Šodien Otlet uzskata par vienu no galvenajiem informācijas laikmeta sapņotājiem, kura vīzija pārvērtās realitātē.
Paul Otlet bija cilvēks, kurš simts gadus pirms laika izdomāja un centās īstenot pasaules zināšanu tīklu. Viņa darbs ne tikai radīja pamatus modernajam informācijas laikmetam, bet arī parādīja, ka zināšanas un to pieejamība visiem ir ceļš uz progresu un saprašanos visā pasaulē.
