Phantom Social Media Accounts – Slepeni profili tavā vārdā

Noslēpumainais “spoku kontu” fenomens

Pēdējos gados forumos un sociālajos tīklos arvien biežāk tiek apspriesta parādība, ko sauc par phantom jeb “spoku” profiliem. Tie ir viltoti sociālo mediju konti, kuri bieži izmanto īstu cilvēku vārdus, fotogrāfijas un pat personiskus datus, lai radītu iespaidu par reālu, aktīvu personību. Šī prakse ir kļuvusi par globālu problēmu, par ko satraucas gan kiberdrošības eksperti, gan parastie interneta lietotāji.

Kā tie darbojas?

Spoku profili visbiežāk tiek izveidoti masveidā ar botiem vai automatizētām programmām. Tie:

• Zog fotogrāfijas un vārdus no publiskajiem profiliem (Facebook, Instagram, LinkedIn u.c.).
• Izmanto mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus (piemēram, “thispersondoesnotexist.com” fotogrāfijas), kas nav sastopamas nekur citur internetā.
• Automātiski ģenerē tekstus, komentārus un ziņas, lai radītu “dzīvas” personas iespaidu.

Teorijas un aizdomas forumos

1. Globāla manipulācija

Viena no populārākajām teorijām ir, ka daļa šo profilu tiek uzturēti, lai manipulētu sabiedrisko domu. Ar viltus komentāriem un “like” palīdzību tiek radīts mānīgs iespaids par kādas idejas, produkta vai cilvēka popularitāti.

2. Privātuma apdraudējums

Pastāv uzskats, ka šādu profilu mērķis ir arī izsekot reālu lietotāju paradumus un vākt informāciju reklāmas, politisko kampaņu vai pat krāpniecības nolūkos.

3. Digitālais “fons”

Daži uzskata, ka miljoniem fiktīvu kontu veido “digitālo fonu”, kas traucē lietotājiem pamanīt patiesi svarīgas ziņas vai pat var kalpot kā sava veida “digitālā cenzūra”, radot tukšu, nevērtīgu saturu.

4. Identitātes zādzība

Bieži spoku konti tiek izveidoti, lai apkrāptu cilvēku draugus vai radus – piemēram, pieprasot naudu, izplatot viltus ziņas vai mēģinot izvilināt privātu informāciju.

Kā atpazīt “phantom” profilu?

• Profila bilde izskatās pārāk perfekta vai “sterila”.
• Profils izveidots nesen, bet tam jau ir daudz draugu vai sekotāju.
• Teksti ir bezpersoniski, neveikli vai satur daudz kļūdu.
• Redzami tikai dalīti ieraksti, nav oriģināla satura.
• Informācijas detaļas nesakrīt – piemēram, dzīvesvieta vai valoda neatbilst profila aktivitātēm.

Reāli piemēri

• Forumos tiek dalīti stāsti par cilvēkiem, kuri atrod savus vai draugu attēlus viltus profilos – nereti tie tiek izmantoti romantiskai krāpniecībai (“catfishing”).
• Lietotāji ziņo, ka viņu vārdi vai fotogrāfijas parādās “neesošos” profilos, piemēram, LinkedIn vai citās platformās, kur viņi paši nekad nav reģistrējušies.
• Zināmi gadījumi par “klusajiem” profiliem, kuriem nav neviena drauga, bet kuri vēro citu cilvēku aktivitātes.

Kas var stāvēt aiz šīs parādības?

• Krāpnieki – naudas vai datu iegūšanai.
• Reklāmas kompānijas – datu un analītikas vākšanai.
• Valstis un lielas korporācijas – sabiedriskās domas izpētei vai manipulācijai.
• Botu tīkli – mākslīgās aktivitātes radīšanai, “uzpūšot” sekotāju vai komentāru skaitu.

Kāpēc tas ir bīstami?

• Tiek zagti dati un identitāte.
• Pieaug krāpniecības risks.
• Sabiedrība tiek dezinformēta un manipulēta.
• Reālie lietotāji kļūst neaizsargāti pret dažādiem uzbrukumiem.

Ko darīt, ja atrodi savu vārdu vai bildi viltus profilā?

1. Nekavējoties ziņo par to platformai (Facebook, Instagram, LinkedIn, Twitter u.c.).
2. Brīdini draugus un ģimeni par iespējamu krāpniecību.
3. Pārbaudi publiskos meklētājus (Google Images, TinEye), vai tavi attēli nav izmantoti citur.
4. Ierobežo publiski pieejamo informāciju par sevi internetā.
5. Ja nepieciešams, sazinies ar attiecīgajām iestādēm vai pat policiju.