by Ķīnas sirdī, Šaansi provincē, netālu no Siņas (Xi’an) pilsētas, atrodas unikāls un vēl pilnībā neizzināts vēstures piemineklis – pirmā Ķīnas imperatora Cjiņ Šihuana (Qin Shi Huang) mauzolejs. Šis komplekss ir vairāk nekā vienkārša kapsēta – tas ir vesels pazemes valstības modelis, uzcelts aptuveni pirms 2200 gadiem, lai imperators pēc nāves varētu turpināt valdīt pār savu impēriju.
Milzīgā zemes piramīda
No malas mauzolejs izskatās pēc milzīgas zemes piramīdas:
- Augstums: aptuveni 76 metri (sākotnēji bija vēl augstāks, bet laika gaitā nosēdies).
- Pamata garums: vairāk nekā 350 metri katrā pusē, kas padara to par vienu no lielākajām zināmajām piramīdām pasaulē.
- Teritorija: viss komplekss aizņem vairāk nekā 56 kvadrātkilometrus un ietver ne tikai pašu kapu, bet arī darbnīcas, noliktavas, sardzes posteņus un milzīgu karavīru armiju.
Šī piramīda no ārpuses izskatās vienkārša, taču tās iekšienē, pēc seno rakstnieku aprakstiem, atrodas pazemes pilsēta ar upēm un kalniem, kas veidoti no dārgmetāliem.
Imperators, kas vienoja Ķīnu
Cjiņ Šihuans (259.–210. g. p.m.ē.) bija pirmais, kas apvienoja vairākus karojošos ķīniešu štatus vienā valstī. Viņš:
- ieviesa vienotu rakstību,
- standartizēja mērvienības un monētas,
- uzsāka Lielā Ķīnas mūra celtniecību,
- veicināja ceļu un kanālu sistēmu izbūvi.
Imperators bija apsēsts ar ideju par nemirstību, tāpēc viņš pavēlēja būvēt šo grandiozo mauzoleju jau savas valdīšanas laikā, mobilizējot tūkstošiem strādnieku un amatnieku.
Dzīvsudraba upju leģenda un mūsdienu pētījumi
Senajā hronikā Ši Dzji (Shiji) aprakstīts, ka kaps satur modeli no visas pasaules ar kalniem, upēm un jūrām, kas veidoti no dzīvsudraba. Uz griestiem esot uzgleznotas zvaigznes, un zeme zem kājām simbolizējusi impērijas kontinentus.
Mūsdienās, izmantojot aeromagnētiskos skenerus un augsnes analīzes, zinātnieki patiešām ir konstatējuši neparasti augstu dzīvsudraba koncentrāciju tieši virs centrālā kapa. Tas pastiprina uzskatu, ka seno rakstnieku stāsti nav tikai leģenda, bet balstās īstenībā.
Tomēr centrālais kaps nav atvērts, jo:
- nav piemērotu tehnoloģiju, lai to izdarītu, nesabojājot sienas un saturu,
- augsts dzīvsudraba daudzums var būt bīstams cilvēkiem un artefaktiem.
Terakotas armija – pazemes sargi
1974.gadā vietējie zemnieki, rokot aku, nejauši atrada dzīva lieluma terakotas karavīru galvas. Pēc arheologu izrakumiem tika atklāta milzīga pazemes armija:
- vairāk nekā 8000 karavīru, katrs ar unikālām sejas iezīmēm,
- simtiem zirgu un kara ratu,
- bronzas ieroči, kas saglabājušies izcili labā stāvoklī.
Terakotas armija bija izvietota formācijās, kas atspoguļoja īstu kaujas lauku, lai aizsargātu imperatoru viņa pēcnāves pasaulē.
Nepārtrauktie pētījumi un nākotnes plāni
Arheologi uzskata, ka šobrīd atklāta ir tikai neliela daļa no visa kompleksa. Daudzi tuneļi un pazemes telpas vēl gaida savus atklājējus.
Ķīna ir pieņēmusi aizsardzības politiku, kas paredz, ka centrālo kapsētu nedrīkst bojāt, kamēr nebūs metodes, kas garantē artefaktu saglabāšanu un cilvēku drošību.
UNESCO pasaules mantojums un tūrisms
Kopš 1987. gada šis komplekss ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Katru gadu miljoniem tūristu no visas pasaules apmeklē terakotas armijas muzeju un apkārtējo teritoriju, lai redzētu šo brīnumu savām acīm.
Lai gan centrālā kapsēta nav pieejama, terakotas armijas izstādes, maketi un interaktīvi muzeji sniedz ieskatu šīs vietas varenībā.
