by Kas bija Pjotrs Garjajevs
Pjotrs Petrovičs Garjajevs (1942–2020) bija krievu biologs un biofiziķis, kurš kļuva pazīstams ar savu novatorisko, bet ļoti pretrunīgi vērtēto “viļņu ģenētikas” teoriju. Viņš strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Biofizikas institūtā un vēlāk vadīja “Quantum Genetics Institute”. Garjajevs uzskatīja, ka cilvēka DNS nav tikai ķīmiska molekula, bet arī viļņu informācijas nesējs — dzīva sistēma, kas reaģē uz skaņu, gaismu un apziņu.
Viļņu ģenētikas būtība
Garjajevs apgalvoja, ka ģenētiskā informācija darbojas līdzīgi cilvēka valodai — DNS struktūrā ir sava gramatika un sintakse, kas nosaka organisma uzvedību un attīstību. Viņš uzskatīja, ka DNS “sarunājas” ar vidi, izmantojot elektromagnētiskos un akustiskos viļņus, un šī informācija var tikt pārrakstīta vai pārraidīta, līdzīgi kā dators apmainās ar datiem. Pēc viņa teorijas, katra šūna ir mazs viļņu biokomputers, kas spēj uztvert informāciju ne tikai ķīmiski, bet arī caur rezonansi un vibrācijām.
Fantoma DNS efekts
Viens no Garjajeva slavenākajiem novērojumiem bija tā sauktais “fantoma DNS efekts”. Eksperimentā, kad DNS tika apstarota ar lāzeru un pēc tam izņemta no ierīces, elektromagnētiskais lauks turpināja uzrādīt tās “enerģētisko nospiedumu”, it kā molekula joprojām atrastos tur. Šo fenomenu viņš interpretēja kā pierādījumu tam, ka DNS izstaro viļņu informāciju un atstāj “hologrāfisku pēdu” telpā. Viņaprāt, tas nozīmē, ka dzīva viela rada neredzamu lauku, kas glabā informāciju par organismu arī ārpus tā ķermeņa.
DNS kā valoda un informācijas nesējs
Garjajevs salīdzināja DNS ar valodu. Viņš teica, ka gēnu secības darbojas kā simboli ar nozīmi, kas reaģē uz vārdiem un skaņām. Pēc viņa domām, cilvēka valoda nav atdalīta no bioloģijas — vārdi un skaņas rezonē ar DNS struktūru un spēj to ietekmēt. Šī ideja kļuva par pamatu “lingvistiskajai viļņu ģenētikai”, kas apvieno bioloģiju, fiziku un valodniecību. Garjajevs uzskatīja, ka pareizi veidoti skaņu vai gaismas viļņi var “pārprogrammēt” šūnas un pat atjaunot bojātus audus.
Kvantu informācijas matricas un ūdens “programmēšana”
Garjajeva laboratorijā tika veikti eksperimenti ar tā sauktajām “kvantu informācijas matricām” — sistēmām, kuras, viņaprāt, spēja pārnest DNS viļņu datus uz citiem objektiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta ūdenim, jo Garjajevs uzskatīja, ka ūdens molekulas var uzglabāt un nodot bioloģisku informāciju. Šādi “ieprogrammēts” ūdens tika dēvēts par ārstniecisku, jo tas saturēja “viļņu informāciju” no veselām šūnām. Viņš pat apgalvoja, ka šādi iespējams atjaunot audus, aizkavēt novecošanos un stiprināt organismu bez zālēm.
Hologrāfiskā un nelokālā bioloģija
Garjajevs piedāvāja arī hologrāfisku skatījumu uz cilvēka genomu. Viņš apgalvoja, ka katrā šūnā ir ietverta pilna informācija par visu organismu, līdzīgi kā hologrammā katra daļa satur visu attēlu. Šī koncepcija nozīmē, ka, ietekmējot vienu daļu ar pareizu viļņu frekvenci, iespējams atjaunot veseluma harmoniju. Viņš arī ierosināja, ka DNS informācija var būt nelokāla — tā spēj tikt pārsūtīta bez materiālas saiknes, līdzīgi kvantu mehāniskajiem efektiem.
Zinātniskā sabiedrība un kritika
Lai gan Garjajeva idejas ieguva lielu interesi alternatīvās medicīnas un ezotēriskajā pasaulē, oficiālā zinātne tās nepieņēma. Viņa pētījumi reti tika publicēti recenzētos žurnālos, un neatkarīgi zinātnieki nav spējuši atkārtot viņa eksperimentus. Daļa bioloģijas un fizikas pārstāvju viņu kritizēja par kvantu terminoloģijas nepareizu pielietojumu. Tomēr Garjajeva darbi turpina iedvesmot domātājus, kas meklē saikni starp cilvēka apziņu, enerģiju un bioloģiju.
Garjajeva mantojums
Pjotrs Garjajevs nomira 2020. gadā, bet viņa teorijas joprojām dzīvo dažādos pētniecības un garīgajos virzienos. Viņa skatījums uz DNS kā dzīvu, viļņojošu sistēmu radīja jaunu domāšanas paradigmu — dzīve kā vibrācija, gaisma un informācija. Lai arī zinātniski šī teorija nav apstiprināta, tā atver iespēju domāt par cilvēku kā par enerģētisku būtni, kuras kodols ir frekvencēs un rezonansē. Garjajeva “viļņu ģenētika” paliek kā drosmīgs mēģinājums apvienot zinātni, apziņu un garīgumu vienotā skatījumā uz dzīvi.
