by Ideoloģija, kas dzima bailēs un spriedzē
Posādisms ir ekstrēma politiska ideoloģija, kas radās Aukstā kara kulminācijas laikā, kad pasaule atradās uz tiešas kodolkatastrofas sliekšņa. Tā balstās uz ideju, ka kodolkarš nav tikai neizbēgams, bet pat vēsturiski nepieciešams, lai iznīcinātu kapitālisma sistēmu un radītu apstākļus jaunai, globālai komunistiskai sabiedrībai.
Atšķirībā no vairuma politisko teoriju, kas meklē risinājumus krīzēm, posādisms krīzi uztver kā pašu risinājumu.
Posādisma radītājs un domāšanas pamats
Ideoloģijas autors bija argentīniešu trockists J. Posadas, kurš uzskatīja, ka cilvēce ir nonākusi punktā, kurā mierīga politiska attīstība vairs nav iespējama. Viņaprāt, kapitālisms bija sasniedzis stadiju, kur tas pats rada apstākļus savai iznīcībai.
Posadas uzskatīja, ka kodolkarš ir vēsturisks paātrinātājs — instruments, kas salauž veco pasaules kārtību un piespiež cilvēci veidot jaunu.
Kodolkarš kā “attīstības posms”
Posādisma teorijā kodolkarš netiek uztverts kā civilizācijas beigas, bet gan kā pārejas fāze. Ideoloģija apgalvo, ka pēc globālas katastrofas:
- sabruks nacionālās valstis un kapitāla vara;
- izzudīs vecās ekonomiskās struktūras;
- izdzīvojušie cilvēki būs spiesti sadarboties kolektīvi;
- komunisms kļūs nevis par izvēli, bet par nepieciešamību.
Šī domāšana padara posādismu unikālu, bet arī ārkārtīgi bīstamu.
Cilvēka dzīvības vērtības noliegums
Viens no visvairāk kritizētajiem posādisma aspektiem ir tas, ka ideoloģija praktiski ignorē cilvēku dzīvības vērtību. Miljoniem upuru tiek uzskatīti par “vēsturisku cenu”, kas jāmaksā par jaunas sabiedrības dzimšanu.
Šī pieeja to būtiski atšķir pat no klasiskā marksisma, kurā sociālās pārmaiņas teorētiski balstās uz masu apziņu, nevis uz totālu iznīcību.
Citplanētieši un kosmiskais komunisms
Posādisms kļuva īpaši pazīstams ar savām idejām par citplanētiešiem. Posadas uzskatīja, ka:
- attīstītas ārpuszemes civilizācijas jau dzīvo komunismā;
- kapitālistiska sabiedrība nespēj sasniegt kosmisko attīstību;
- tehnoloģiskais progress kosmosā ir iespējams tikai kolektīvā sistēmā;
- citplanētieši varētu būt cilvēces nākotnes sabiedrotie.
Šīs idejas vēl vairāk attālināja posādismu no nopietnas politiskas kustības un padarīja to par marginālu fenomenu.
Posādisms un Padomju Savienība
Lai gan posādisms tika formulēts kā radikāli pro-sociālistiska ideoloģija, neviena sociālistiskā valsts to nepieņēma. Padomju Savienība un citas valstis šo domāšanu uzskatīja par:
- militāri bīstamu,
- politiski bezatbildīgu,
- ideoloģiski kaitīgu.
Kodolkarš PSRS stratēģijā tika uzskatīts par katastrofu, nevis par revolūcijas instrumentu.
Posādisms kā mūsdienu fenomens
Mūsdienās posādisms ir atgriezies publiskajā telpā citā formā. Tas bieži parādās:
- interneta kultūrā kā ironisks simbols;
- diskusijās par civilizācijas sabrukumu;
- kā piemērs “doom ideoloģijām”;
- akadēmiskos pētījumos par politisko ekstrēmismu.
Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, kodoldraudi un globālās krīzes ir atjaunojušas interesi par idejām, kas paredz pasaules galu.
Posādisma nozīme mūsdienu pasaulē
Lai gan posādisms nekad nav īstenots praksē, tas kalpo kā brīdinājuma piemērs. Tas parāda, cik viegli politiskā domāšana var nonākt līdz punktam, kurā iznīcība tiek pasniegta kā progress.
Šī ideoloģija atgādina, ka krīžu laikā sabiedrībai ir īpaši svarīgi saglabāt cilvēcību, jo idejas, kas attaisno katastrofu, var kļūt pievilcīgas bailēs balstītā pasaulē.
Posādisms ir viena no radikālākajām ideoloģijām modernajā vēsturē. Tā ne tikai paredz pasaules galu, bet to arī idealizē. Šodien tas nav ceļš uz nākotni, bet gan skaidrs piemērs tam, kā ideoloģija var zaudēt saikni ar realitāti un cilvēka dzīvības vērtību.
