by Project A119 bija viens no dīvainākajiem un vismazāk zināmajiem Aukstā kara perioda slepenajiem projektiem. Šī plāna mērķis bija radikāls — uzspridzināt kodolieroci uz Mēness virsmas, lai parādītu ASV militāro un tehnoloģisko pārākumu visai pasaulei, īpaši Padomju Savienībai. Lai gan šis plāns nekad netika īstenots, Project A119 ir spilgts piemērs tam, cik tālu bija gatavas iet lielvalstis, lai uzvarētu “kosmosa sacensībā”.
Dokuments
https://nsarchive2.gwu.edu/NSAEBB/NSAEBB479/docs/EBB-Moon02.pdf
Kā radās Project A119?
- gadu beigās, pēc PSRS pirmajiem panākumiem kosmosā (piemēram, Sputnik-1 palaišanas), ASV valdībā valdīja bažas, ka Padomju Savienība varētu iegūt tehnoloģisku pārsvaru un ietekmi pasaulē. ASV Gaisa spēku Stratēģisko izpētes nodaļa uzdeva izstrādāt dažādus “iespaidīgus” pasākumus, kas piesaistītu uzmanību un atjaunotu ASV prestižu. Tā radās “A Study of Lunar Research Flights”, ko vēlāk neoficiāli sāka dēvēt par Project A119.
Projekta būtība un mērķis
Plāns paredzēja nosūtīt uz Mēnesi starpkontinentālo ballistisko raķeti ar kodolgalviņu. Sprādzienam bija jānotiek Mēness redzamajā pusē, lai sprādziena rezultātā radītais putekļu un gaismas mākonis būtu redzams no Zemes, simboliski demonstrējot amerikāņu varēšanu. Teorētiski šādu sprādzienu varētu novērot arī ar teleskopiem.
Projekts tika rūpīgi analizēts no fizikas un sabiedrisko attiecību skatpunkta. Zinātnieki centās modelēt, kā sprādziens izskatīsies no Zemes, kādu iespaidu tas atstās uz Mēness virsmu un vai varētu būt kādi neparedzēti riski.
Kas piedalījās projektā?
Viens no pazīstamākajiem zinātniekiem, kas bija iesaistīts Project A119, bija Karls Segans (Carl Sagan) — vēlāk pasaulslavens astronoms un zinātnes popularizētājs. Saganam tika uzticēts izvērtēt, kā uz Mēness notikušais kodolsprādziens varētu izskatīties caur Zemes atmosfēru un cik tālu to varētu novērot. Projekta komandā bija arī citi armijas un akadēmisko iestāžu pētnieki.
Kāpēc projektu neīstenoja?
Lai gan sākotnēji projekts tika uztverts nopietni, drīz parādījās nopietnas bažas:
- Sprādziens varētu radīt radiācijas piesārņojumu Mēness virsmā vai pat izplatīt kodolatkritumus kosmosā.
- Nebija garantijas, ka sprādziens patiešām būs labi redzams no Zemes un sasniegs propagandas mērķus.
- Bažas par starptautisko reakciju: kodolieroča izmantošana kosmosā varētu tikt uztverta kā agresijas akts un izraisīt sašutumu.
- ASV saprata, ka ilgtermiņā lielāku efektu var panākt ar cilvēka nosēdināšanu uz Mēness.
Tāpēc Project A119 tika atcelts, un tā vietā ASV ieguldīja milzīgus resursus Apollo programmā, kas 1969. gadā beidzās ar vēsturisku cilvēka pirmo soli uz Mēness.
Projekta atklāšana sabiedrībai
Ilgu laiku par šo projektu neviens neko nezināja — visa informācija bija stingri slepena. Tikai 1999. gadā, kad pētnieks Leons Džarofs (Leonard Reiffel) publiskoja daļu dokumentu un intervēja Karlu Seganu, pasaule uzzināja par Project A119 eksistenci.
Nozīme mūsdienās
Project A119 tiek bieži pieminēts kā brīdinājums par to, cik viegli Aukstā kara laikā militārā loģika un sacensība varēja novest pie absurdiem vai pat bīstamiem plāniem. Tas atklāj arī lielvalstu psiholoģisko karu, kur simboliskai “uzvarai” bija gandrīz tikpat liela nozīme kā reālām zinātniskām inovācijām.
