by Slepenā programma, par kuru karavīri uzzināja pārāk vēlu
Aukstā kara laikā bailes no ienaidnieka noteica gandrīz visu militāro domāšanu. Valstis gatavojās ķīmiskajam un bioloģiskajam karam, taču aiz šīs gatavošanās slēpās realitāte, par kuru sabiedrība neko nezināja. Tieši šajā laikā tika izveidots Project SHAD – slepena militārā programma, kurā paši ASV karavīri kļuva par eksperimenta daļu, bieži vien bez jebkādas saprašanas par to, kas ar viņiem tiek darīts.
Programma, kuras oficiāli “nebija”
Project SHAD (Shipboard Hazard and Defense) tika īstenots 1960. gados un bija daļa no vēl plašākas sistēmas ar nosaukumu Project 112. Oficiālajos dokumentos tika apgalvots, ka programma paredzēta tikai aizsardzības testiem, taču patiesībā tā bija vērsta uz vienu mērķi – noskaidrot, kā ķīmiskās un bioloģiskās vielas ietekmē reālus cilvēkus reālos apstākļos.
Šī programma tika pilnībā klasificēta, un pat daudzi augsta līmeņa politiķi par tās eksistenci neko nezināja. Karavīri tika izmantoti kā dzīvi sensori, nevis kā personas ar tiesībām.
Karavīriem netika teikta patiesība
Karavīri, kuri piedalījās Project SHAD testos, vēlāk liecināja, ka viņiem tika sniegta nepatiesa vai nepilnīga informācija. Viņiem teica, ka notiek dūmu testi, aprīkojuma pārbaudes vai nekaitīgi eksperimenti, kas nerada nekādu risku veselībai. Patiesībā viņi atradās tiešā ķīmisko un bioloģisko vielu izsmidzināšanas zonā.
Netika prasīta informēta piekrišana. Netika nodrošināta medicīniskā novērošana. Un pēc testiem karavīri tika vienkārši nosūtīti atpakaļ dienestā, it kā nekas nebūtu noticis.
Vielas, kuras šodien būtu aizliegtas
Vēlāk atklātie dokumenti pierādīja, ka Project SHAD ietvaros tika izmantotas īstās ķīmiskās un bioloģiskās vielas, nevis simulācijas. Starp tām bija Sarin un VX – nervu aģenti, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, paralizē muskuļus un var izraisīt nāvi pat nelielās devās.
Tika izmantoti arī bioloģiskie mikroorganismi, kurus oficiāli sauca par nekaitīgiem, taču kuri spēja ietekmēt imūnsistēmu, izraisīt ilgstošas veselības problēmas un palikt organismā gadiem ilgi. Papildus tam gaisā tika izsmidzināts cinka kadmija sulfīds, viela, kas vēlāk tika saistīta ar vēža risku un plaušu bojājumiem.
Slimības, kas parādījās vēlāk
Daudzi Project SHAD dalībnieki tikai pēc gadiem saprata, ka viņu veselības problēmas nav nejaušas. Viņi sāka saskarties ar hroniskām elpošanas slimībām, nervu sistēmas traucējumiem, atmiņas zudumu, autoimūnām saslimšanām, kā arī ar agresīvām vēža formām.
Kad veterāni meklēja palīdzību, viņiem tika atbildēts, ka nav pierādījumu, ka šāda programma jebkad būtu pastāvējusi. Šis noliegums ilga desmitgadēm.
Četrdesmit gadu klusums
Project SHAD dokumenti tika apzināti slēpti, daļa no tiem tika iznīcināti, bet pārējie izkaisīti pa dažādām institūcijām. Tikai 2000. gadu sākumā, pēc spēcīga veterānu spiediena, ASV valdība bija spiesta oficiāli atzīt, ka Project SHAD patiešām ir noticis.
Taču pat šī atzīšana notika daļēji, bez pilnīgas atbildības uzņemšanās.
Kāpēc Project SHAD ir bīstams piemērs
Project SHAD parāda, cik viegli valsts drošības lozungs var kļūt par attaisnojumu cilvēktiesību pārkāpumiem. Šī programma pierāda, ka pat demokrātiskās valstīs var notikt slepeni eksperimenti ar saviem karavīriem, ja tos aizsedz militārā slepenība.
Tāpēc Project SHAD bieži tiek minēts līdzās MK-Ultra un Tuskegee eksperimentam kā viens no smagākajiem dokumentētajiem bioētikas pārkāpumiem.
Project SHAD nav teorija.
Tā ir atzīta un dokumentēta realitāte, kas atklāj, ka karā un gatavošanās karām cilvēks var tikt uztverts kā instruments, nevis dzīvība.
Šis stāsts nav tikai par pagātni. Tas ir brīdinājums nākotnei.
