by Miljoni cilvēku ielās visā Amerikā
18.oktobrī visā Amerikas Savienotajās Valstīs notika plaši protesti ar saukli “No Kings”, kuros piedalījās vairāk nekā 7 miljoni cilvēku. Demonstrācijas norisinājās vairāk nekā 2 600 pilsētās, kļūstot par vienu no lielākajām pilsoniskajām kustībām pēdējos gados.
Galvenās prasības un mērķi
Protestētāji pieprasīja aizstāvēt demokrātiju, vārda brīvību un tiesības protestēt. Viņi asi kritizēja prezidenta Donalda Trampa politiku, kuru daudzi uzskata par autoritāru un pretrunīgu konstitucionālajām vērtībām.
Lielākās demonstrācijas lielpilsētās
Lielākie protesti notika Ņujorkā, Vašingtonā, Čikāgā, Losandželosā un Sanfrancisko, kur ielas piepildīja cilvēku jūra ar plakātiem “Democracy Not Monarchy” un “Power to the People”. Gaisotne bija enerģiska, daudzviet notika koncerti, uzrunas un ielu parādes.
Organizatori un finansējums
Pasākumu organizēja vairākas pilsoņu tiesību grupas, tostarp ACLU, Indivisible un citas nevalstiskās organizācijas. Daļa mediju vēsta, ka aiz kustības idejiskā un finansiālā atbalsta stāv Demokrātu partijai pietuvināti fondi, kā arī filantrops Džordžs Soross, kurš jau iepriekš publiski paudis atbalstu pilsoniskām kustībām un demokrātijas aizstāvībai.
Politiķu un sabiedrības reakcija
Trampa atbalstītāji protestus nodēvēja par “anarhistisku kustību”, bet daži republikāņu politiķi tos nosauca pat par “naida akcijām pret Ameriku”. Demokrātu pārstāvji savukārt uzsvēra, ka šī ir tautas balss un brīvības izpausme.
Vēsturiska nozīme un iespējamās sekas
Eksperti norāda, ka “No Kings” kustība atspoguļo dziļo politisko plaisu ASV sabiedrībā. Tā var kļūt par nozīmīgu pavērsienu pirms nākamajām vēlēšanām, jo uzsver cīņu starp demokrātijas aizstāvjiem un autoritatīvas varas piekritējiem. Šī kustība vienlaikus izgaismo arī ietekmīgu ziedotāju un fondu lomu politiskajā cīņā, kas pēdējā laikā kļuvusi arvien redzamāka.
