by Pēc Trampa un Putina tikšanās Aļaskā radās daudz spekulāciju par īsto sarunu saturu. Lai gan oficiāli tika runāts par starptautisko drošību un miera iniciatīvām, alternatīvās teorijas vēsta, ka patiesais mērķis bija Arktikas resursu sadale.
Arktikas nozīme pasaules politikā
Arktika kļūst arvien svarīgāka, jo ledus kušanas dēļ atklājas jauni kuģošanas ceļi un piekļuve milzīgiem naftas, gāzes, reto metālu un zelta krājumiem. Tiek lēsts, ka šajā reģionā atrodas līdz pat 13% pasaules neatklāto naftas rezervju un 30% gāzes, kā arī ievērojamas zelta atradnes.
Īpaši Aļaska ir viena no bagātākajām teritorijām ar zelta ieguves vēsturi, kas sākās jau 19. gadsimtā, kad notika Klondaikas zelta drudzis. Arī mūsdienās Aļaska paliek viens no lielākajiem zelta ieguves reģioniem ASV. Savukārt Krievija pati ir viena no pasaules vadošajām zelta ražotājvalstīm, un Arktikas apvidi tiek uzskatīti par vēl neizmantotu potenciālu.
Teorija par slepenu vienošanos
Saskaņā ar teoriju, Tramps un Putins Aļaskā varētu būt vienojušies par slepenu sadarbību, kas oficiālajās preses konferencēs netika atklāta. Tas varētu nozīmēt:
- Kopīgus enerģētikas projektus naftas un gāzes ieguvē Arktikā;
- Reto metālu un zelta sadali, kas nepieciešami gan jaunajām tehnoloģijām, gan valstu rezervju stiprināšanai;
- Klusas vienošanās par to, kurām valstīm ļaut brīvu piekļuvi Arktikas kuģošanas ceļiem;
- Investīciju apmaiņu, kur ASV uzņēmumi iegūtu piekļuvi resursiem, bet Krievija – tehnoloģijas un kapitālu.
Zelts šajā teorijā tiek uzskatīts par īpaši svarīgu, jo tas vienmēr bijis finanšu drošības pamats. Gan ASV, gan Krievija pēdējos gados ir ievērojami palielinājušas zelta rezerves, lai pasargātu sevi no dolāra vērtības svārstībām un sankciju riskiem.
Kāpēc tieši Aļaska?
Sanāksmes vietas izvēle – Aļaska – daudziem šķiet simboliska. Tieši no šejienes 1867. gadā Krievija pārdeva šo teritoriju ASV. Šodien Aļaska ir ne tikai bagāta ar naftu un gāzi, bet arī ar zelta atradnēm, kas padara to par ideālu vietu resursu sarunām.
Kritiķu brīdinājumi
Tomēr daudzi eksperti brīdina: ja šāda sadarbība pastāv, tā tiek turēta noslēpumā, lai izvairītos no sabiedrības un sabiedroto reakcijas. Jo īpaši Kanāda, Norvēģija un Dānija jau sen uzskata Arktiku par savu stratēģisko telpu un negribētu pieļaut divpusēju ASV–Krievijas vienošanos, kas apietu NATO intereses.
Daži analītiķi uzsver, ka runas par Aļaskas resursu un zelta “pārdalīšanu” ir vairāk ģeopolitiskas baumas un Krievijas hibrīdkara instruments, lai radītu nesaskaņas Rietumos. Tomēr fakts paliek fakts – Putins tikšanās laikā tieši pieminēja Arktikas un Aļaskas sadarbības iespējas, un tas tikai uzkurināja šīs teorijas.
