Šoka doktrīna – Kad krīzes kļūst par iespēju varai un peļņai

(Balstīts uz Naomi Kleinas grāmatu “The Shock Doctrine: The Rise of Disaster Capitalism”)

Kas ir “šoka doktrīna”?

Šoka doktrīna ir ideja, ka lielas krīzes – piemēram, kari, dabas katastrofas, pandēmijas vai ekonomiski sabrukumi – tiek izmantotas kā iespēja ātri un radikāli pārveidot valsts ekonomiku un politiku.

Kad sabiedrība ir šokā, tā kļūst apjukusi un neaizsargāta. Cilvēki domā tikai par izdzīvošanu. Tieši šajā brīdī valdošā vara vai ārējie spēki virza struktūrālas pārmaiņas, kuras mierīgā laikā tiktu plaši noraidītas vai apstrīdētas.

Kā tas darbojas?

Naomi Klein parāda, kā krīze tiek izmantota kā iespēja:

1. Notiek šoks – karš, dabas katastrofa, krīze.
2. Cilvēki ir paralizēti – bailēs, neskaidrībā, bez spēka pretoties.
3. Notiek reformas – privatizācija, tirgus liberalizācija, sociālo pakalpojumu samazināšana.
4. Elites gūst peļņu, sabiedrība zaudē kontroli, īpašumu un tiesības.

Vēsturiski piemēri

Čīle (1973)
Pēc ģenerāļa Pinočeta militārā apvērsuma un ASV atbalsta tika īstenota Frīdmana brīvā tirgus politika:

• Tika privatizēti valsts uzņēmumi.
• Izjauktas arodbiedrības, samazināti sociālie pakalpojumi.
• Režīms apspieda jebkādu pretestību un atšķirīgus viedokļus.

Irāka (pēc 2003)
Pēc ASV iebrukuma:

• Privatizēta infrastruktūra, īpaši naftas sektors.
• Vietējie izslēgti no lēmumu pieņemšanas.
• Lielu peļņu guva ārvalstu uzņēmumi, nevis Irākas sabiedrība.

Ņūorleāna (2005, viesuļvētra Katrīna)

• Slēgtas publiskās skolas, atvērtas privātās (“charter schools”).
• Tūkstošiem iedzīvotāju (pārsvarā no trūcīgām, afroamerikāņu kopienām) palika bez mājām un iespējām atgriezties.

Šrilanka (2004, cunami)

• Pēc katastrofas valdība aizliedza zvejniekiem atgriezties savos ciemos pie jūras.
• Šo teritoriju vietā uzcēla kūrortus, ko pārvaldīja ārvalstu investori.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šoka doktrīna ir mērķtiecīga stratēģija. Tā nav nejaušība. Tā ir metode, kā:

• Izmantot haosu, lai mainītu likumus.
• Pārņemt valsts īpašumus privatizācijai.
• Pārveidot sabiedrību bez demokrātiskas līdzdalības.
• Pakļaut tautu starptautiskiem finanšu un korporatīviem spēkiem.

Kur tas notiek arī šodien?

• COVID-19 pandēmijas laikā daudzas valdības iepirka miljardiem eiro vērti pakalpojumus bez sabiedrības kontroles.
• Ekonomiskās krīzes laikā tiek ieviesti taupības pasākumi, kas samazina pensijas, veselības aprūpi, izglītību.
• Klimata katastrofās resursi tiek pārdalīti, radot iespējas investoriem.

Kas cieš?

• Parastie cilvēki – viņiem samazina iespējas, tiesības, ienākumus.
• Vājākie sabiedrības slāņi – viņus pirmos izstumj no lēmumu pieņemšanas.
• Vesela sabiedrība – zaudē caurspīdību, sabiedriskos pakalpojumus un valsts kontroli pār resursiem.

Kā pretoties?

Naomi Klein aicina būt modriem:

• Atpazīt krīzes manipulāciju brīžus.
• Nepieļaut slepenus lēmumus bez sabiedrības līdzdalības.
• Iestāties par sociālo taisnīgumu arī krīzes laikā.
• Saglabāt sabiedrisko atmiņu, lai nestāsta, ka “tā vienkārši vajadzēja būt”.

Ko sniedz šī grāmata?

Grāmata “The Shock Doctrine” ir ne tikai analīze, bet arī brīdinājums:

• Tā parāda, kā varu pārņem krīzes aizsegā.
• Tā palīdz saprast, kāpēc daudz kas notiek tā, kā notiek, un kas slēpjas aiz “nepieciešamajām reformām”.
• Tā aicina mūs domāt kritiski un aizstāvēt sabiedrības intereses arī visgrūtākajos brīžos.