by Slepenā kosmosa programma nav teorija. Tā ir sistēma, kas attīstās jau vairāk nekā pusgadsimtu un ko rūpīgi aizsargā militārie dienesti, privātās aerokosmosa korporācijas un starpvalstu vienošanās, kuru saturs nekad nav publiski pieejams. Zinātne, politika un tehnoloģijas šajā kontekstā nav nošķirtas. Tās darbojas kopā – kā mehānisms, kas pārvalda piekļuvi resursiem, teritorijām un zināšanām ārpus Zemes.
Pagrīdes kosmoss — lēmumi tiek pieņemti bez sabiedrības
Kosmoss nav tukšs. Tas nav nākotnes mērķis, ko cilvēce pamazām sasniegs, lidojot uz ISS vai Mēnesi. Tas ir militāri un industriāli sadalīts laukums, kur darbojas struktūras, kuras publiskajai zināšanai nav paredzētas.
Dažs labs cilvēks, kurš naktī ir redzējis trīsstūrveida, klusu lidaparātu virs Nevada tuksneša vai Arizonas kalniem, saprot vienu: mēs neesam tajā pašā tehnoloģiju laikmetā, kurā mūs cenšas noturēt.
TR-3B — tehnoloģija, kas neatbilst oficiālajai fizikai
Melnais, trīsstūra formas lidaparāts nav fantāzija. Tas neizmanto klasisku reaktīvo dzinēju vai degvielas sadedzināšanu. Kuģa centrā darbojas plazmas gredzens, kas samazina lokālo gravitāciju ap korpusu. Rezultāts — tas var klusējot pacelties vertikāli, mainīt kustību bez inerces un pazust no radara.
To var novērot teritorijās, kur militārie testi notiek ārpus publiskās pieejas. Neviens oficiāli neapstiprina TR-3B eksistenci, taču katra šī objekta parādīšanās apklusina šaubas.
Solar Warden — flote, kurai nav jāpastāv oficiāli
Termins “Solar Warden” nav mīts. Tā nav programma, kas gaida finansējumu. Tā ir operacionāla struktūra, kuras uzdevums ir patrulēt starp iekšējo Saules sistēmu un Zemi. Šīs vienības neparādās teleskopos, un to kustība nepakļaujas klasiskajiem aerodinamikas un propulsijas likumiem.
Šādas sistēmas nav publiskām institūcijām. Tās nepārtrauc projektus — tās padara tos neredzamus.
Mēness tumšā puse — dabisks militārais mezgls
Mēness attēlos “trūkst” zonu, kuras būtu jāredz. Tas nav kļūdas rezultāts. Tumšā puse nodrošina ideālu vietu infrastruktūrai, kas nedrīkst atrasties sabiedrības redzeslokā: komunikācijas torņi, enerģētiskie mezgli, militārās stacijas.
Ja Zemes orbītā var izvietot slepnu objektu, tad Mēness virsma ir nākamais solis. Tieši tur tiek novietots tas, ko cilvēkiem nevajag zināt.
Marss — nevis sapnis, bet klusas ekspedīcijas
Par Marsu nerunā kā par nākotnes kolonizāciju. Tur nav stikla kupolu un pilsētām līdzīgu koloniju. Ir tuneļi, dziļi spiedtuneļi un inženieru stacijas, kur darbu veic cilvēki, kuri nav reģistrēti nevienā publiskā NASA projektā.
Viņu līgumi nav ar zinātniskām institūcijām. Tie ir ar struktūrām, kas izmanto tehnoloģijas, kuras oficiāli nepastāv.
Tehnoloģijas netiek izgudrotas — tās tiek pārņemtas
Visbīstamākā patiesība ir tā, ka kvantu piedziņas un gravitācijas nomākšanas principi netika izveidoti no nulles. Tie ir pārņemti no avarējušiem aparātiem — ne vienmēr Zemes izcelsmes.
Atradumi kļūst par militāru resursu. Tie nekļūst par universitāšu mācību programmu saturu un nerisina civilās enerģētikas problēmas. Tie tiek militarizēti.
Kāpēc tas tiek slēpts
Jo kosmoss nav tikai zinātniska interese — tā ir vara.
Ja pastāv transporta sistēma, kas patērē gandrīz nulles enerģiju, ja ir piekļuve resursiem ārpus planētas un ja var izveidot infrastruktūru, ko nav iespējams iznīcināt ar tradicionāliem ieročiem, tad šī vara kļūst absolūta.
Šīs tehnoloģijas netiek pasniegtas kā inovācija sabiedrībai. Tās ir instruments, ar kuru tiek regulēts civilizācijas horizonts.
Nejautā “vai tas ir iespējams?”
Pareizais jautājums ir:
kāpēc šīs tehnoloģijas nekad nepieskaras tavai ikdienai?
Atbilde ir vienkārša: tās nekad nav bijušas paredzētas civilajiem. Kosmoss nav atvērts ceļojumiem — tas ir noslēgts un stratēģiski okupēts.
