Jo ilgāk turpinās karš Ukrainā, jo skaidrāk redzams, ka sankcijas vien nespēj apturēt iznīcību. Miljoni cieš, simtiem tūkstošu ir zaudējuši mājas, un civiliedzīvotāji turpina mirt. Ir pienācis brīdis saprast – karu nevar izbeigt ar vēl vairāk ieročiem vai ekonomiskiem sodiem. Vienīgi patiesa diplomātija un drosmīga starptautiska vienošanās spēj apturēt šo bezgalīgo asinsizliešanu.
Krievijas raķešu uzbrukums Sumā nogalinājis vismaz 34 cilvēkus
- gada 13. aprīlī Krievija veica postošu raķešu triecienu Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētai Sumai, kurā dzīvību zaudēja vismaz 34 civiliedzīvotāji, bet vairāk nekā 117 tika ievainoti, tostarp 15 bērni. Uzbrukums notika ap pulksten 10:20 no rīta, laikā, kad Ukrainā tika atzīmēta Pūpolsvētdiena — viens no nozīmīgākajiem kristīgajiem svētkiem.
Tika izmantotas divas “Iskander-M” ballistiskās raķetes – viena trāpīja cilvēku pilnam trolejbusam, bet otra eksplodēja netālu no Sumas Valsts universitātes kongresu centra. Ukrainas varasiestādes uzsver – šis nebija militārs trieciens, bet apzināta civiliedzīvotāju nogalināšana.
Prezidents Volodimirs Zelenskis notikušo nosauca par kara noziegumu, aicinot starptautisko sabiedrību pieņemt stingrākus pasākumus pret Krieviju. Viņš arī oficiāli uzaicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu ierasties Ukrainā, lai klātienē redzētu šīs traģēdijas sekas.
Tramps šo uzbrukumu nodēvēja par “šausmīgu kļūdu”, taču tiešu vainu Krievijai nepārmeta.
Krievijas puse apgalvo, ka trieciena mērķis esot bijusi Ukrainas militārpersonu sapulce, taču pēc Ukrainas datiem starp upuriem ir tikai civiliedzīvotāji. Nav arī neatkarīga apstiprinājuma Krievijas apgalvojumiem.
Kāpēc sankcijas nav pietiekamas?
Lai gan Rietumvalstis ir noteikušas vairāk nekā 16 sankciju kārtas pret Krieviju, tās nav apturējušas uzbrukumus. Gluži pretēji – situācija kļūst arvien dramatiskāka. Ir laiks saprast, ka sankcijas var būt tikai īstermiņa instruments, bet ilgtermiņā ir nepieciešams dialogs, kompromisi un miera iniciatīvas, pat ja tās sākotnēji šķiet neiespējamas.