by Vašingtona / Portlenda / Čikāga — 6. oktobris 2025.
Federālais konflikts starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un vairākām štatu administrācijām saasinājies pēc tam, kad federālā tiesa Oregonā aizliedza Trampam izvietot Nacionālās gvardes vienības, bet Ilinoisas un Čikāgas vadība iesniedza jaunu prasību, cenšoties bloķēt līdzīgu rīcību savā štatā.
Oregonas tiesa aptur Trampa rīkojumu
ASV apgabala tiesnese Karin Immerguta izdeva pagaidu aizlieguma rīkojumu (TRO), kas uz 14 dienām bloķē jebkādu Kalifornijas vai citu štatu gvardes vienību pārsūtīšanu uz Oregonu.
Šo lēmumu pieņēma pēc tam, kad Baltais nams mēģināja federalizēt un nosūtīt 300 Kalifornijas gvardes karavīrus uz Portlendu, aizbildinoties ar nepieciešamību “nodrošināt federālo īpašumu un sabiedrisko kārtību”.
Tiesa norādīja, ka šāds solis “nav pamatots ar faktiskiem draudiem vai sacelšanos”, un ka prezidenta rīcība pārsniedz likumā noteiktās pilnvaras. Kalifornijas gubernators Geivins Ņūsoms paziņoja, ka lēmums ir “tiesiska uzvara pret autoritāru varas izmantošanu”.
“Mūsu valsts nav militāra zona. Prezidenta pilnvaras beidzas tur, kur sākas štatu konstitucionālās tiesības,” teikts Kalifornijas oficiālajā paziņojumā.
Ilinoisa un Čikāga pretojas federālajai intervencijai
Tikmēr Ilinoisas štats un Čikāgas pilsēta 6. oktobrī iesniedza federālu prasību pret Baltā nama mēģinājumu izvietot aptuveni 700 Nacionālās gvardes karavīru pilsētā — daļu no Ilinoisas, daļu no Teksasas vienībām.
Prasībā norādīts, ka šāds solis pārkāpj 10. grozījumu un Posse Comitatus Act, kas ierobežo militāro spēku izmantošanu civilajās teritorijās bez štata piekrišanas. Ilinoisas gubernators J. B. Pritzker nosauca šo mēģinājumu par “politiski motivētu iejaukšanos štata suverenitātē”.
“Prezidents nevar izmantot Nacionālo gvardi kā personīgu policijas spēku,” sacīja Pritzker, piebilstot, ka Čikāgas situācija “nekādā veidā neatbilst sacelšanās vai dumpja definīcijai”.
Likuma robežas un konstitucionālie riski
Strīda pamatā ir jautājums — vai prezidents drīkst federalizēt Nacionālo gvardi bez gubernatora piekrišanas un pārvietot to pāri štatu robežām iekšējās drošības operācijām.
Tiesību eksperti norāda, ka Tramps varētu atsaukties uz Insurrection Act, kas ļauj izmantot militāros spēkus, ja “federālā valdība nespēj nodrošināt kārtību vai tiek apdraudēta Savienības integritāte”. Tomēr pašreizējie protesti un nemieri nav kvalificējami kā sacelšanās, tāpēc rīkojums, visticamāk, tiks atzīts par nelikumīgu.
“Šī situācija ir tests tam, cik tālu prezidents var izmantot militāru varu pret štatiem,” skaidro Kolumbijas universitātes tiesību profesors Džeisons Feldmans.
“Ja tiesas nostāsies štatu pusē, tas būs precedents, kas stiprinās federālisma principu.”
Kas notiks tālāk
- Oregonas pagaidu aizliegums ir spēkā 14 dienas, kamēr notiek papildu uzklausīšana.
- Ilinoisas lieta tiks izskatīta ASV federālajā tiesā Čikāgā, tiesneses April Perry vadībā.
- Trampa administrācija paziņojusi, ka plāno apelāciju un aizstāvēs savu rīcību kā “nacionālās drošības jautājumu”.
