by Mūsdienu diskusijās par realitātes būtību arvien biežāk parādās jautājums: vai pasaule, kuru uztveram kā fizisku un stabilu, patiesībā nav sarežģīta simulācija? Viens no nopietnākajiem un zinātniski strukturētajiem šīs idejas autoriem ir amerikāņu fiziķis un apziņas pētnieks Tomass Kempbels (Thomas Campbell), kurš izstrādāja teoriju My Big TOE (Theory of Everything). Tā nav reliģija, ticējums vai ezotēriska sistēma, bet mēģinājums apvienot fiziku, informācijas teoriju un apziņas pētījumus vienotā realitātes modelī.
Kempbela koncepcija bieži tiek salīdzināta ar filmas Matrix ideju, tomēr būtiska atšķirība ir tā, ka viņš neapgalvo, ka cilvēce būtu iesprostota ļaunprātīgā cietumā. Viņa skatījumā realitāte ir apzināti strukturēta mācību vide, kuras mērķis ir apziņas attīstība.
Realitāte kā informācijas sistēma
Pēc Kempbela domām Visuma pamats nav matērija, bet informācija. Fiziskā pasaule nav primāra – tā ir sekundārs līmenis, kas tiek ģenerēts līdzīgi kā virtuālā realitāte datorspēlē. Šai realitātei ir savi noteikumi, kurus mēs pazīstam kā fizikas likumus, taču tie nav realitātes pamats, bet gan tās darbības algoritms.
Cilvēks šajā sistēmā nav ķermenis. Ķermenis ir interfeiss, caur kuru apziņa mijiedarbojas ar simulāciju. Smadzenes šajā modelī nevis rada apziņu, bet darbojas kā starpnieks – līdzīgi kā ekrāns, kas attēlo informāciju, bet pats to neģenerē.
Kāpēc mēs nepamanām, ka dzīvojam “Matricās”
Kempbels uzsver, ka simulācija ir ārkārtīgi stabila un konsekventa. Tieši šī stabilitāte rada ilūziju, ka pasaule ir absolūti reāla un nemainīga. Papildu faktors ir cilvēka psiholoģija – ego un bailes. Bailes no zaudējuma, nāves, sociāla statusa vai kļūdām notur cilvēku pastāvīgā reaģēšanas režīmā, neļaujot dziļāk analizēt realitātes būtību.
Šajā ziņā “Matrica” nav ārējs ienaidnieks. Tā ir sistēma, kurā cilvēks pats sevi ierobežo, identificējoties ar savu lomu, ķermeni un sociālajām maskām.
Ko nozīmē “pamosties” Kempbela izpratnē
Pamodināšana Kempbela teorijā nenozīmē pēkšņu atklāsmi vai mistisku pieredzi. Tā ir pakāpeniska iekšēja transformācija, kuras pamatā ir apziņas kvalitātes uzlabošana. Galvenie elementi šajā procesā ir ego mazināšana un baiļu samazināšana.
Jo mazāk cilvēks rīkojas ego vadīts, jo skaidrāk viņš uztver realitāti. Jo mazāk baiļu, jo vairāk brīvības pieņemt lēmumus, kas nav balstīti uz izdzīvošanas instinktu, bet uz izpratni un līdzsvaru. Kempbels uzsver, ka apziņas attīstība nav saistīta ar ticību idejām, bet ar personisku pieredzi un pašnovērošanu.
Apziņas attīstība kā realitātes mērķis
Kempbels apgalvo, ka šīs “simulācijas” galvenais mērķis ir samazināt apziņas entropiju. Vienkāršāk sakot – kļūt iekšēji sakārtotākam, mierīgākam un apzinātākam. Cilvēka dzīve šajā kontekstā ir mācību process, nevis sacensība par varu vai materiāliem resursiem.
Zeme šajā modelī darbojas kā intensīva treniņu vide, kur pieredze, attiecības un izaicinājumi palīdz apziņai augt. Nav nepieciešams bēgt no pasaules vai to noliegt. Tieši otrādi – apzināta līdzdalība realitātē ir attīstības priekšnoteikums.
Noslēgums
Tomasa Kempbela koncepcija piedāvā skatījumu uz realitāti, kurā cilvēks nav nejaušs bioloģisks organisms bez mērķa, bet apzināta informācijas vienība, kas piedalās plašākā sistēmā. “Matrica” šajā izpratnē nav sazvērestība vai verdzība, bet struktūra, kurā katram ir iespēja augt, ja vien tiek apzināti pārvarētas bailes un ego.
Šī teorija neuzspiež ticību. Tā aicina domāt, pārbaudīt un piedzīvot. Un tieši šeit sākas īstā “pamošanās” – nevis no ārējās pasaules, bet no automātiskas, neapzinātas dzīvošanas.
