by Tehnoloģija, ko ASV radīja — bet Ķīna padarīja par realitāti
1960.gados Amerikā Oukridžas laboratorijā tapa projekts, kas savā laikā bija pārāk tālu priekšā: kausēto sāļu torija reaktors (MSR). Tas bija drošāks, efektīvāks un potenciāli lētāks par tradicionālajiem urāna reaktoriem.
Taču ASV politiskā vide to ignorēja — naftas un urāna industrija bija ietekmīgāka.
Projektu aizvēra. Mapes aizslēdza arhīvā.
Un tur tās gulēja vairāk nekā 50 gadus.
Kas īsti bija paslēpts Oukridžas arhīvos?
Torija reaktora projekts bija nevis ideja, bet pilnīgi izstrādāta tehnoloģija:
- precīzi reaktoru rasējumi un ķēžu shēmas,
- U-233 kodoldegvielas ražošanas protokoli,
- testu rezultāti par metālu izturību 700–800°C temperatūrās,
- automatizētas avārijas kontroles sistēmas,
- ķīmisko sāļu sastāvi, kas nodrošināja stabilu reakciju,
- sasiltuma dinamikas modeļi un korozijas testi.
Tā nebija “teorija”. Tas bija gatavs projekts, kuru ASV vienkārši neattīstīja.
Kā Ķīna nokopēja un atdzīvināja amerikāņu tehnoloģiju
- gadu sākumā Ķīna pamanīja to, ko ASV bija palaidusi garām — torijs var būt nākotnes enerģijas atslēga.
Ķīnas zinātnieki devās uz ASV:
- ieguva piekļuvi Oukridžas arhīviem,
- digitalizēja vairāk nekā 100 000 lapu veco projektu,
- izpētīja amerikāņu prototipus,
- sadarbojās ar inženieriem, kas vēl bija dzīvi.
Faktiski Ķīna “pacēla no putekļiem” visu ASV projektu — un tad pārsniedza to.
Starptautiskie eksperti to apraksta tā:
“Amerikāņi izgudroja, ķīnieši uzbūvēja.”
Kāpēc Ķīna bija tik ātra?
1. Torijs ir viņu teritorijas resurss
Ķīnā torija ir milzīgas rezerves — tas ir dabisks stimuls šai tehnoloģijai.
2. Enerģētiskā neatkarība no naftas un gāzes
Torija reaktori var ļaut Ķīnai samazināt atkarību no:
- Tuvajiem Austrumiem,
- Krievijas gāzes,
- ogļu industrijas.
3. Drošāka tehnoloģija = mazāk politisko risku
Kausēto sāļu reaktori nevar eksplodēt kā Černobiļā, jo:
- tie darbojas zema spiediena režīmā,
- pārkarstot sāls automātiski izplūst avārijas tvertnē, apturot reakciju.
4. Ķīnas industriālā jauda
Kamēr ASV 20 gadus apspriež politiskās detaļas, Ķīna:
- uzbūvē rūpnīcas,
- attīsta materiālus,
- ievieš mākslīgā intelekta kontroles sistēmas,
- integrē 3D metāla drukas tehnoloģijas reaktoru detalēm.
Šis ir tehnoloģiju “maratons”, kurā Ķīna vienkārši skrien ātrāk.
Kur šobrīd ir Ķīnas torija reaktoru programma?
- 2021. gads – Gobi tuksnesī palaists pasaulē pirmais modernizētais 2 MW torija MSR prototips.
- 2025.–2030. gads – tiek būvēts pirmais 100 MW komerciālais torija reaktors.
- 2050. gads – mērķis ir simtiem mazu torija atomstaciju, kas baros industriālās zonas un lielpilsētas.
Ķīna grib nevis vienu reaktoru — tā grib veselu torija enerģētikas ekosistēmu.
Kāpēc torija reaktori ir tik bīstami pasaules fosilajam tirgum?
Lētāka elektrība nekā no fosilajiem resursiem
Torija reaktori varētu saražot elektrību:
- lētāk nekā ogļu stacijas,
- lētāk nekā gāzes stacijas,
- ar 0% CO₂ izmešu.
80–90% mazāk radioaktīvo atkritumu
Tas ir arguments, kas maina spēles noteikumus kodolpolitikas pasaulē.
Ja torijs kļūs masveidīgs — nafta un gāze zaudēs vērtību
Tas var novest pie:
- Krievijas ieņēmumu krituma,
- Tuvo Austrumu ekonomisko transformāciju,
- Eiropas enerģētiskās atkarības mazināšanās,
- ASV stratēģiskās ietekmes zuduma.
Enerģētikas nākotne: vai torijs kļūs par 21. gadsimta “jauno naftu”?
Ja Ķīnai izdosies izveidot pirmo torija reaktoru tīklu, tā:
- pārņems globālo līderpozīciju kodolenerģijā,
- diktēs elektroenerģijas cenu noteikumus,
- kontrolēs jaunu, tīrāku un milzīgi jaudīgu enerģijas ekosistēmu.
Un ironiski — viss tas būs balstīts uz tehnoloģiju, ko ASV radīja, bet ko Ķīna “nokopēja” un pacēla jaunā līmenī.
Torija reaktori ir viens no retiem gadījumiem, kad vēstures loks noslēdzas negaidītā veidā.
Tehnoloģija, kas piedzima Amerikā, tika aizmirsta un ignorēta, bet Ķīna to pārvērta par savas enerģētikas nākotni.
Ja šī programma turpinās attīstīties tikpat ātri, tuvāko 20–30 gadu laikā pasaule piedzīvos enerģētikas revolūciju, kuras centrā vairs nebūs nafta vai urāns — bet gan torijs.
