by ASV prezidents Donalds Tramps ir publiskojis jaunu 28 punktu mierplānu, kas, viņaprāt, varētu “ātri izbeigt karu” starp Krieviju un Ukrainu. Taču Kijiva, Eiropas līderi un vairāki ASV amatpersonas šo dokumentu raksturo kā vienpusēju, bīstamu un gandrīz identisku Kremlim izdevīgam scenārijam.
Plāns pieprasa no Ukrainas teritoriālas piekāpšanās, armijas ierobežošanu un atteikšanos no NATO, savukārt pretī tiek solītas neskaidras drošības garantijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atzinis, ka valsts piedzīvo “vienu no grūtākajiem un izšķirošākajiem brīžiem”, jo Trampa administrācija gaida ātru atbildi – pat brīdina, ka citādi varētu tikt pārskatīts ASV atbalsts.
Kas tieši ir Trampa mierplāns?
Trampa 28 punktu plāns paredz fundamentālas izmaiņas Ukrainas drošības un nākotnes arhitektūrā. Galvenie punkti:
- Teritoriju nodošana Krievijai – Ukrainai būtu jāatzīst Krimas aneksija un jāatsakās no daļas Donbasa, kā arī vēl citām teritorijām, kuras šobrīd pat nav okupētas.
- Armijas stingra ierobežošana – būtisks karaspēka, artilērijas un raķešu spēju samazinājums, kas Ukrainu padarītu ievērojami vājāku.
- NATO atteikums uz visiem laikiem – Ukrainas konstitūcijā iestrādātā integrācija NATO būtu jāsvītro, un Rietumu karaspēkam turpmāk aizliegts atrasties Ukrainas teritorijā.
- Drošības garantijas ar nosacījumiem – tās var tikt anulētas, ja Ukraina mēģina atgūt zaudētās teritorijas vai palielina militāro potenciālu.
- Atjaunošanas fonds ar ASV kontroli – Ukrainas ekonomikas atjaunošanai izmantotu daļu Krievijas iesaldēto līdzekļu, taču fonda pārvaldība lielā mērā atrastos ASV rokās.
Eiropas un ASV drošības eksperti šo dokumentu nodēvējuši par “vienu no visstrīdīgākajiem miera piedāvājumiem pēdējo gadu laikā”.
Zelenskis: “Ukrainai nav pieņemams pazemojošs miers”
Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina neakceptēs nekādus nosacījumus, kas atņem tai suverenitāti. Tomēr viņš atzīst, ka situācija ir kritiska, jo:
- karš turpinās,
- infrastruktūra tiek regulāri bombardēta,
- sabiedrībā pieaug nogurums un spriedze,
- ASV atbalsts ir izšķiroši svarīgs Ukrainas aizsardzībai.
Zelenskis ir uzsvēris, ka Ukraina strādā pie sava pretpiedāvājuma, kura pamatā būs taisnīgs miers, nevis agresora diktāts.
Eiropa reaģē ar satraukumu
Eiropas Savienības līderi ir pauduši nopietnas bažas par Trampa pieeju. Daudzi norāda, ka:
- robežas nedrīkst mainīt ar spēku,
- Ukrainas armijas ierobežošana rada nākotnes drošības riskus,
- Krievija gūst pārāk daudz, ja agresija tiek atalgota ar papildu teritorijām,
- ES nav pilnvērtīgi iesaistīta dokumenta izstrādē.
Francijas, Vācijas, Polijas un Baltijas valstu amatpersonas šo plānu jau nosaukušas par “bīstamu precedentu Eiropas drošībai”.
Kāpēc Ukraina ir tik sarežģītā situācijā?
Ukraina šobrīd atrodas krustcelēs:
- ASV spiediens – Tramps sagaida atbildi līdz Pateicības dienai un publiski norāda, ka ASV varētu samazināt atbalstu, ja Ukraina nepiekritīs.
- Krievijas militārais spiediens – Krievija turpina ofensīvu un infrastruktūras triecienus.
- Iekšējās problēmas – korupcijas skandāli, ekonomikas kritums un kara nogurums.
Tas rada situāciju, kurā jebkurš lēmums – gan piekrišana, gan noraidījums – nes ļoti augstu cenu.
Kas notiks tālāk?
Nākamās dienas būs izšķirošas:
- Zelenska oficiālā atbilde noteiks turpmāko diplomātisko kursu.
- ASV reakcija parādīs, vai Tramps patiešām pārskatīs atbalstu.
- Eiropas alternatīvais piedāvājums var kļūt par kompromisa pamatu.
- Frontes situācija var strauji mainīties, ja politiskā spriedze ietekmēs militārās piegādes.
Šobrīd visa starptautiskā sabiedrība uzmanīgi vēro, vai šis būs solis uz mieru, vai arī jauna krīzes eskalācija.
