by 2025. gada 11. augustā ASV prezidents Donalds Tramps izraisīja plašu starptautisku rezonansi, paziņojot par savu ieceri panākt mieru starp Ukrainu un Krieviju, piedāvājot “zemes apmaiņas” risinājumu. Šo plānu paredzēts apspriest ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu gaidāmajā Alaskas samitā 15. augustā.
Ukrainas un sabiedroto stingrā nostāja
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi noraidījis jebkādu ideju, kas paredzētu atteikšanos no Ukrainas teritorijām. Viņš uzsvēris, ka “jebkurš miera līgums, kas nodod Ukrainas zemi Krievijai, nekad nedarbosies.”
Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis vienprātīgi atbalsta Ukrainas nostāju, norādot, ka robežu maiņa ar spēku rada bīstamu precedentu un grauj starptautisko tiesību principus.
Samita detaļas un diplomātiskā reakcija
Plānots, ka Tramps un Putins tiksies pirmo reizi kopš 2019. gada. Zelenskis uz šo posmu nav uzaicināts, taču Tramps pieļāvis iespēju viņu iesaistīt vēlākos sarunu raundos.
Tikmēr Eiropas līderi gatavojas ārkārtas tiešsaistes sanāksmei, lai koordinētu kopīgu nostāju un nepieļautu, ka sarunas par Ukrainas nākotni notiek bez pašas Ukrainas līdzdalības.
Ekspertu brīdinājumi
Ukrainas analītiķi brīdina, ka Putins varētu izmantot Trampa vēlmi panākt ātru miera panākumu, lai iegūtu laiku un nostiprinātu savas pozīcijas. Eiropas politiķi salīdzina šo situāciju ar 1938. gada Minhenes vienošanos, kad lēmumi tika pieņemti par citu valstu teritorijām bez to piekrišanas.
Kas ir likts uz spēles
Trampa “zemes apmaiņas” plāns nonāk pretrunā ar Ukrainas konstitūciju, kas aizliedz atteikties no teritorijas bez tautas balsojuma. Tas arī apdraud Rietumu vienotību un var radīt ilgtermiņa sekas drošības arhitektūrai Eiropā.
Eiropas un Ukrainas līderi uzsver, ka jebkādas miera sarunas iespējamas tikai ar Kijivas pilnvērtīgu iesaisti un Ukrainas teritoriālās nedalāmības saglabāšanu.
