by Pekinā notikusī grandiozā militārā parāde, kas bija veltīta Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai, izraisīja politisku rezonansi visā pasaulē. Uz vienas tribīnes bija redzami Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Šāda līderu vienotības demonstrācija raisīja asu reakciju Vašingtonā.
Trampa reakcija
ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā Truth Social publicēja sarkastisku ierakstu:
“Novēlu prezidentam Sji lielisku svinību dienu. Lūdzu, nododiet manas siltākās vēlmes Vladimiram Putinam un Kimam Čenunam, kad sazvērējaties pret Amerikas Savienotajām Valstīm.”
Šis komentārs tika uztverts kā brīdinājums par pieaugošo sadarbību starp autoritārajiem režīmiem, kas, Trampa ieskatā, var apdraudēt ASV stratēģiskās intereses.
Krievijas noliegums
Kremļa pārstāvji nekavējoties noraidīja Trampa izteikumus, uzsverot, ka nekādas sazvērestības nav bijis. Viņi paziņoja, ka tikšanās Pekinā bijusi simboliska un veltīta vēsturiskai piemiņai, nevis vērsta pret Amerikas Savienotajām Valstīm.
Geopolitiskā nozīme
Tikšanās starp Sji, Putinu un Kimu tika uztverta kā spēcīgs signāls par šo valstu vienotību. Analītiķi norāda, ka Ķīna, Krievija un Ziemeļkoreja cenšas pozicionēt sevi kā alternatīvu globālu bloku, kas izaicina ASV un Rietumu dominanci.
Īpašu uzmanību piesaistīja arī Putina un Kima privātā tikšanās pēc parādes, kurā Kims solīja sniegt “visu iespējamo atbalstu” Krievijai karā pret Ukrainu. Tas vēl vairāk pastiprināja Rietumu bažas par šo valstu ciešāku sadarbību.
