by NATO samits Hāgā – vēsturiskas vienošanās un kolektīvās drošības izaicinājumi
- gada 24. jūnijā Hāgā norisinājās viens no nozīmīgākajiem NATO samitiem pēdējo desmitgažu laikā. Šoreiz samita centrā bija jauni drošības izaicinājumi un kolektīvās aizsardzības stiprināšana. Svarīgākais lēmums — līdz 2035. gadam visas NATO dalībvalstis palielinās aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP (3,5% militārajam kodolam, 1,5% plašākai drošībai). Šo lēmumu virzīja Donalds Tramps, uzsverot, ka tikai reāls finansējums garantē alianses spēju reaģēt uz jauniem draudiem, īpaši no Krievijas puses.
Samita norise bija ar paaugstinātiem drošības pasākumiem, ņemot vērā kiberdraudus un iespējamās sabotāžas no Krievijas.
NATO 5. pants: kolektīvās aizsardzības mugurkauls
Īpaša uzmanība samitā tika pievērsta NATO līguma 5. pantam, kas nosaka, ka uzbrukums vienai alianses valstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Šis princips kopš Aukstā kara ir bijis galvenais Eiropas un transatlantiskās drošības garants. Taču šogad radās diskusijas, vai ASV patiešām saglabās pilnu apņēmību atbildēt uz iespējamiem draudiem jebkurai NATO dalībvalstij.
Donalds Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vairījās skaidri apstiprināt ASV automātisku iesaisti jebkurā kolektīvās aizsardzības scenārijā, sakot, ka viss atkarīgs no “apstākļiem un panta interpretācijas”. Šī nenoteiktība radīja bažas Eiropas valstīs, īpaši Austrumeiropā un Baltijā.
Ukrainas jautājums NATO samitā
Samitā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, taču viņš tika izslēgts no vairākiem svarīgiem apspriedes galdiem, kas liecina par NATO prioritāšu maiņu. Tomēr Ukrainas jautājums tika risināts piesardzīgi — neskatoties uz militāro un ekonomisko palīdzību, NATO dalībvalstis vēl nav gatavas noteikt konkrētus termiņus Ukrainas pilnai uzņemšanai aliansē. Zelenskis atzina, ka sabiedrotie apsver plašākas atbalsta programmas, bet patlaban galvenais uzsvars ir uz reālu palīdzību frontē un civilās aizsardzības stiprināšanu.
Diskusijas par Ukrainas nākotni NATO turpinās, un šobrīd galvenā prioritāte ir turpināt sniegt palīdzību, vienlaikus saglabājot kolektīvo drošību un izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
NATO nākotne un reģionālās drošības riski
Samits parādīja, ka alianse apzinās jauno laiku izaicinājumus — hibrīdkara draudus, dezinformāciju un kiberuzbrukumus. Eiropas līderi izcēla, ka tikai stipra, vienota un pietiekami finansēta NATO spēs garantēt mieru reģionā.
