by 2025.gada 19. jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka tuvāko divu nedēļu laikā pieņems izšķirošu lēmumu, vai Savienotajām Valstīm būtu jāiesaistās tieši Irānas un Izraēlas karā. Trampa administrācija norāda, ka šis laiks tiks izmantots, lai dotu iespēju diplomātiskiem centieniem, tostarp slepenām sarunām ar Irānas amatpersonām.
Sarunas vai uzbrukums?
Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita skaidroja, ka diplomātiskā loga saglabāšana ir kritiski svarīga: “Mēs meklējam risinājumu, kas varētu novērst kodolkonflikta eskalāciju. Šī ir iespēja, ko nevar ignorēt.”
Vienlaikus ASV izlūkdienesti brīdina, ka Irāna varētu būt tikai nedēļu attālumā no kodolieroča izstrādes, un Trampa padomnieki uzskata, ka laiks ir ierobežots.
Trīs iespējamie scenāriji
- Diplomātiskā pieeja – ASV turpina aicināt Irānu uz sarunām un izvairās no militāras iejaukšanās.
- Loģistiska palīdzība Izraēlai – tiktu sniegts izlūkošanas atbalsts, ieroči un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
- Tieša militāra darbība – iespējamie uzlidojumi Irānas kodolobjektiem, īpaši Fordow un Arakas kodolcentriem.
ASV iekšpolitiskā šķelšanās
Lēmums izraisa pretrunīgu reakciju arī ASV iekšienē. Tradicionālie republikāņi, piemēram, senatora Lindseja Grehema atbalstītāji, rosina rīkoties izlēmīgi. Taču “America First” kustība un daudzi MAGA piekritēji asi iebilst pret jebkādu iejaukšanos Tuvajos Austrumos. Tramps nonācis iekšējā spiediena krustpunktā, kur viņam būs jāizvēlas starp nacionālajām interesēm un savas vēlētāju bāzes gaidām.
Trampa izteiktais divu nedēļu termiņš iezīmē ļoti saspringtu periodu pasaules diplomātijā. Kamēr Izraēla un Irāna turpina apmainīties triecieniem, pasaule gaida – vai ASV izvēlēsies diplomātiju, aizkulišu palīdzību, vai tiešu militāru iesaisti?
