by Baltais nams kļūst par diplomātijas epicentru
2025.gada 18.–19. augustā Vašingtonā notika plašs krīzes samits, kurā ASV prezidents Donalds Tramps pulcēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākus Eiropas līderus – Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Frīdrihu Merzu, Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni, Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu un citus.
Sarunu galvenais mērķis bija meklēt ceļu uz kara izbeigšanu starp Ukrainu un Krieviju, kas ilgst jau vairāk nekā trīs gadus. Pēc Trampa teiktā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis “principiālu piekrišanu” tikties ar Zelenski, taču precīzs datums un vieta vēl nav saskaņoti.
Zelenskis: gatavs sarunām, bet ne uz piekāpšanās rēķina
Zelenskis preses brīfingā uzsvēra, ka Ukraina ir gatava sarunām tikai augstākajā līmenī un nepieņems kompromisus, kas nozīmētu teritoriju zaudēšanu. Viņš norādīja, ka Ukrainas sabiedrība un armija gaida skaidras garantijas, nevis nepārbaudāmus solījumus.
Pēc viņa vārdiem, sarunas varētu notikt divpusējā formātā ar Putinu vai trīspusējā – kopā ar Trampu kā starpnieku. Vācijas kanclers Merzs piebilda, ka tikšanās varētu notikt divu nedēļu laikā, tomēr Kremlis izteicies piesardzīgi un pagaidām oficiālu datumu nav nosaucis.
Drošības garantijas un milzu ieroču līgumi
Zelenskis prezentēja plašu drošības paketi, kas paredz:
- 90 miljardu dolāru ieroču piegāžu programmu, ko finansētu ASV ar Eiropas līdzdalību;
- 50 miljardu dolāru dronu ražošanas projektu, kur Ukraina kopā ar ASV uzņēmumiem ražotu jaunākās paaudzes kaujas dronus.
Šie priekšlikumi tiek vērtēti kā viens no lielākajiem militārās palīdzības plāniem kopš kara sākuma, kas spētu ievērojami mainīt spēku samēru frontē.
Tramps, savukārt, uzsvēra, ka ASV ir gatavas nodrošināt “labas un uzticamas drošības garantijas”, tomēr viņš nepiekāpīgi atkārtoja savu pozīciju, ka Ukrainai nevajadzētu kļūt par NATO dalībvalsti.
Trampa spiediens un Eiropas pretestība
Samita priekšvakarā Tramps publiski paziņoja, ka Ukrainai būtu jāatsakās no Krimas atgūšanas un NATO dalības ambīcijām, jo tās esot “nereālas” un kavējot miera panākšanu.
Šie vārdi izraisīja pretrunīgu reakciju. Zelenskis stingri uzsvēra, ka teritoriālās piekāpšanās nav iespējamas, un Eiropas līderi pauda solidaritāti ar Ukrainu. Pēc viņu teiktā, mieru nevar būvēt uz kapitulācijas pamata, un Krievijai jāpārtrauc agresija.
Frontes realitāte: karš turpinās
Kamēr diplomāti runā par sarunām, realitātē karš neapstājas. Šodien Krievija veica raķešu uzbrukumu Poltavas apgabalā, kas izraisīja plašus elektrības padeves traucējumus. Par civiliedzīvotāju upuriem nav ziņots, tomēr šis uzbrukums parāda, ka Krievija turpina ofensīvas arī diplomātisko sarunu laikā.
Vai sarunas kļūs par vēsturisku pavērsienu?
Iespējamā Zelenska un Putina tikšanās tiek vērtēta kā vēsturiska iespēja, kas varētu pavērt ceļu pamieram vai vismaz konflikta iesaldēšanai. Tomēr eksperti brīdina – ceļš uz mieru būs sarežģīts.
No vienas puses, Ukraina prasa stingras drošības garantijas un reālu militāro atbalstu, no otras – Tramps un daļa Rietumu līderu vēlas panākt ātrāku kompromisu, kas varētu ietvert smagus politiskus lēmumus. Tikmēr Putina patiesie nodomi joprojām paliek neskaidri.
