by ASV prezidents Donalds Tramps 21. septembrī nāca klajā ar skaļu paziņojumu – viņš būtu gatavs palīdzēt aizstāvēt Poliju un Baltijas valstis, ja Krievija turpinās eskalēt militāros draudus reģionā. Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Krievijas darbībām Baltijas jūras un gaisa telpā, Tramps teica: “Yeah, I would. I would.” – apstiprinot, ka ASV iesaistītos, ja situācija kļūtu nopietnāka.
Kas izraisīja paziņojumu?
Pēdējās nedēļās Baltijas reģionā fiksēti vairāki nopietni incidenti:
- Igaunija ziņoja, ka trīs Krievijas MiG-31 iznīcinātāji 12 minūtes uzturējušies viņu gaisa telpā virs Somu līča.
- Polija norādīja uz Krievijas kara lidmašīnu darbībām pie Petrobaltic naftas ieguves platformas Baltijas jūrā, kā arī agrākajiem dronu uzlidojumiem.
- Šie pārkāpumi radījuši satraukumu NATO dalībvalstīs un mudinājuši Igauniju pieprasīt apspriedes saskaņā ar NATO 4. pantu.
NATO un reģiona drošība
Trampa paziņojums nāca laikā, kad Eiropas līderi aktīvi diskutē par kolektīvo drošību. Polijas premjerministrs Donalds Tusks jau iepriekš brīdināja, ka Krievijas dronu uzbrukumi nav nejaušība, bet gan mērķtiecīga stratēģija. Savukārt NATO spēki pastiprina gaisa patrulēšanu Baltijas valstīs – tajā skaitā arī britu iznīcinātāji sākuši regulāras misijas Polijas debesīs.
Ko tas nozīmē?
Trampa frāze ir skaidrs signāls sabiedrotajiem, ka ASV vēl joprojām apliecina gatavību aizstāvēt savus partnerus Austrumeiropā. Tomēr viņš nesniedza konkrētus solījumus par to, kādā formā palīdzība tiktu sniegta – vai tā būtu diplomātiska, militāra vai ekonomiska. Tas rada arī zināmu neskaidrību, taču vienlaikus darbojas kā atturēšanas mehānisms pret Maskavu.
