by Vēsturiska vizīte Baltajā namā
Pēc ilga pārtraukuma Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atkal ieradās Vašingtonā. Tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu bija nozīmīga ne tikai abām valstīm, bet arī visam NATO blokam. Tā ir pirmā Erdogana vizīte Baltajā namā kopš 2019. gada, un to daudzi analītiķi sauc par mēģinājumu “restartēt” sarežģītās ASV–Turcijas attiecības.
F-35 jautājums — atgriešanās vai kompromiss?
Galvenā sarunu tēma bija F-35 iznīcinātāju pārdošanas aizliegums, kas tika ieviests pēc tam, kad Ankara iegādājās S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas no Krievijas.
- ASV skatījums: S-400 nav savietojams ar NATO tehnoloģijām un var radīt spiegošanas riskus.
- Turcijas skatījums: Ankara uzskata, ka tika netaisnīgi izslēgta no programmas, neskatoties uz iepriekšējo ieguldījumu miljardiem dolāru F-35 izstrādē.
Erdogans tagad cenšas panākt kompromisu – vai nu atgriezties F-35 programmā, vai saņemt kompensācijas veidā F-16 modernizācijas un bruņojuma paketes.
Enerģētikas un sankciju dimensija
Tramps publiski kritizēja Erdoganu par Krievijas naftas importu, kas pēc ASV prezidenta domām dod Maskavai finansiālos resursus turpināt karu Ukrainā.
- Tramps aicināja Turciju kļūt par “spiediena instrumentu” pret Krieviju, ierobežojot naftas pirkumus.
- Erdogans atbildēja, ka Turcijai ir jānodrošina savas enerģijas vajadzības, bet pieļāva iespēju diversificēt piegādes, ja tiks piedāvāti alternatīvi risinājumi no ASV vai Persijas līča valstīm.
Šis jautājums ir stratēģiski būtisks, jo Turcija atrodas enerģijas tranzīta krustcelēs, kas savieno Krieviju, Kaspijas reģionu un Eiropu.
NATO drošības izaicinājumi
ASV–Turcijas sarunu rezultāti ietekmēs visu NATO:
- Austrumvidusjūra un Melnā jūra: Turcijas gaisa spēku kapacitāte varētu būt izšķiroša reģionālajās operācijās pret Krievijas ietekmi.
- Baltijas drošība: Ja Ankara nostiprinās militāro sadarbību ar ASV, tas uzlabos kopējo NATO spēju reaģēt arī Baltijā.
- Sabiedroto uzticība: ASV lēmums par F-35 var kalpot kā signāls citiem sabiedrotajiem, ka stingras sankcijas par sadarbību ar Krieviju var būt sarunājamas, ja mainās ģeopolitiskā konjunktūra.
Erdogana iekšpolitika un starptautiskā kritika
Turcijas vizīte notiek uz iekšpolitiskas spriedzes fona.
- Tikko izziņoti aresti opozīcijas pašvaldībās, kas tiek kritizēti kā politiski motivēti.
- Vienlaikus opozīcijas partija CHP atkārtoti ievēlēja savu līderi, gaidot tiesas spriedumu, kas varētu anulēt kongresa rezultātus.
Šīs darbības raisa kritiku no ES un daļas ASV politiķu, kuri uzskata, ka Erdogans turpina ierobežot demokrātiskos procesus.
Ko gaidīt tālāk?
- Vai ASV atvērs durvis F-35 programmai?
Analītiķi prognozē, ka visdrīzāk tiks panākts kompromiss, kas ietvers F-16 modernizāciju, bet ne pilnu atgriešanos programmā. - Enerģētikas izvēles:
Ja Turcija ierobežos Krievijas naftu, tas var būt lūzuma punkts sankciju efektivitātē. - NATO reakcija:
Lēmumi Vašingtonā un Ankarā noteiks, vai alianse nostiprināsies, vai arī pieaugs iekšējās pretrunas.
Trampa un Erdogana tikšanās ir vairāk nekā tikai divpusēja diplomātija — tā ir signālu apmaiņa visai pasaulei. Ja Vašingtona un Ankara vienosies par F-35 vai enerģijas jautājumiem, tas ietekmēs Ukrainas karu, NATO spēju atturēt Krieviju un reģiona stabilitāti. Savukārt, ja sarunas beigsies bez konkrētiem rezultātiem, Turcija var turpināt balansēt starp Maskavu un Rietumiem, saglabājot sev stratēģisku manevra brīvību.
