by Pasaules politikas uzmanības centrā šodien nonākuši divi līderi — ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Plānotā Trampa un Putina tikšanās Budapeštā rada lielu spriedzi gan Eiropā, gan Ukrainā, jo tā varētu iezīmēt jaunu posmu karā starp Krieviju un Ukrainu.
Trampa piedāvājums: “Apturēt karu tur, kur tas ir”
Donald Tramps publiski paziņojis, ka vēlas panākt karadarbības apturēšanu “esošajās frontes līnijās”, faktiski iesaldējot konfliktu bez Ukrainas teritoriju atgūšanas.
Eiropas un Ukrainas līderi šādu ideju uzskata par bīstamu precedentu, jo tas nozīmētu Krievijas ieguvumu legalizēšanu ar spēku.
Kremļa pārstāvis paziņoja, ka Krievija šādu plānu noraida, jo vēlas vēl plašākas teritorijas, īpaši Donbasa reģionā. Tikmēr Kijiva un Brisele uzsver, ka “miers bez taisnīguma nav pieņemams”.
Zelenskis: “Mēs neatdosim savu zemi”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņš nepieņems nekādu vienošanos, kas nozīmētu teritorijas zaudēšanu.
Pēc dažu mediju ziņām, Tramps esot brīdinājis Zelenski, ka viņam jāpieņem noteikti Putina nosacījumi, “citādi Ukraina tiks iznīcināta”. Šāds tonis izraisījis spēcīgu reakciju gan Kijivā, gan Vašingtonā.
Zelenskis pieļāvis iespēju ierasties Budapeštā, ja saņems oficiālu ielūgumu, taču uzsvēris, ka “nekādu kompromisu par Ukrainas suverenitāti nebūs”.
Eiropas reakcija: spriedze un bailes
Eiropas Savienības valstis ir dziļi sašķeltas par Trampa iniciatīvu.
Polija publiski brīdinājusi Putinu nepārlidot tās gaisa telpu, jo tā ir Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts un būtu spiesta viņu arestēt. Savukārt Ungārija, kas piedāvā rīkot samitu, apliecinājusi, ka ļaus Putinam ieceļot.
Eiropas diplomāti atzīst, ka šī situācija rada “nopietnu plaisu starp sabiedrotajiem”, jo daļa vēlas ātru miera vienošanos, bet citi brīdina par Ukrainas nodošanu Maskavai.
Kas notiek tālāk?
Plānotā Trampa–Putina tikšanās joprojām ir nenoteikta, jo tiek ziņots, ka Lavrova un Rubio sagatavošanas tikšanās atlikta.
Tomēr Budapeštas samits varētu kļūt par vēsturisku pagrieziena punktu – vai nu ceļu uz miera vienošanos, vai jauna konflikta sākumu diplomātiskajā frontē.
Secinājums
Trampa miera piedāvājums rada cerības un bailes vienlaikus. Vieni to uzskata par reālu iespēju apturēt asinsizliešanu, citi – par nodevību pret Ukrainas tautu.
Kamēr Vašingtona un Maskava meklē kopīgu valodu, Ukraina paliek starp diviem spēkiem, aizstāvot savu eksistenci un cerot, ka miers nenāks par pārāk augstu cenu.
