by ASV prezidents Donalds Tramps nesen publiski paziņojis, ka viņš esot panācis recepšu zāļu cenu paaugstināšanu Francijā, izmantojot draudus ieviest muitas tarifus uz franču precēm. Šis paziņojums ne tikai izraisījis rezonansi veselības politikas jomā, bet arī atkal aktualizējis jautājumu par iespējamu ekonomisku konfliktu starp ASV un Eiropu.
Trampa versija par sarunām ar Franciju
Pēc Trampa teiktā, sarunās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu viņš norādījis uz krasajām atšķirībām zāļu cenās — amerikāņi maksājot vairākas reizes vairāk nekā Francijas iedzīvotāji. Tramps pieprasījis Francijai paaugstināt zāļu cenas, lai mazinātu šo nelīdzsvarotību.
Kad Makrons sākotnēji tam neesot piekritis, Tramps draudējis ieviest 25 % muitas tarifu uz visām franču precēm, tostarp vīnu un šampanieti. Pēc Trampa vārdiem, šie draudi bijuši pietiekami, lai Francija piekristu mainīt cenu politiku.
Tramps pat apgalvoja, ka zāļu cena Francijā esot pieaugusi no aptuveni 10 līdz 30 dolāriem par vienību, un ka Makrons privāti esot piekritis pat 200 % cenu pieaugumam, lūdzot to nepubliskot Francijas sabiedrībai.
Politiskā un ekonomiskā stratēģija
Tramps šo stāstu izmanto, lai pamatotu savu politiku par zāļu cenu sasaistīšanu ar cenām citās attīstītajās valstīs. Viņš uzskata, ka Amerikas patērētāji gadiem ilgi ir pārmaksājuši par zālēm, kamēr Eiropa tās iegādājas par mākslīgi zemu cenu.
Šajā kontekstā tarifi kļūst par galveno politiskā spiediena instrumentu — ne tikai tirdzniecībā, bet arī veselības politikas un ārpolitikas jomā.
Ekonomiska konflikta risks starp ASV un Eiropu
Šī pieeja izgaismo plašāku risku — iespējamu ekonomisko karu starp ASV un Eiropas Savienību.
Muitas tarifi kā galvenais ierocis
ASV var palielināt muitas tarifus uz Eiropas precēm, piemēram, automašīnām, pārtiku, farmācijas produktiem un tehnoloģijām, padarot Eiropas eksportu dārgāku un mazāk konkurētspējīgu.
Eiropa savukārt var atbildēt ar pret-tarifiem, izraisot tarifu spirāli, kas palielina cenas patērētājiem abās pusēs.
Finanšu un regulatīvais spiediens
ASV var izmantot savu ietekmi finanšu sistēmā, ierobežojot piekļuvi dolāru norēķiniem, investīcijām vai banku sistēmām, kā arī apstrīdot Eiropas regulas starptautiskās institūcijās.
Sekas Eiropai
Ekonomiska konflikta gadījumā Eiropa var saskarties ar:
- Eksporta kritumu
- Ražošanas samazināšanos
- Darba vietu zaudēšanu
- Inflācijas pieaugumu
- Recesijas risku
Sekas ASV
Arī ASV ekonomika ciestu no:
- Cenu pieauguma patērētājiem
- Tirdzniecības apjomu krituma
- Finanšu tirgu nestabilitātes
Tomēr ASV bieži uzskata, ka tās lielais iekšējais tirgus ļauj izturēt spiedienu ilgāk nekā Eiropai.
Oficiāla apstiprinājuma nav
Svarīgi uzsvērt, ka Francijas valdība nav publiski apstiprinājusi Trampa apgalvojumus par cenu paaugstināšanu vai šādu vienošanos esamību. Nav arī oficiālu dokumentu, kas to apliecinātu.
Līdz ar to šie izteikumi šobrīd jāuztver kā politiska retorika, nevis kā apstiprināts fakts.
Trampa apgalvojumi par zāļu cenu paaugstināšanu Francijā nav izolēts gadījums, bet daļa no plašākas stratēģijas, kurā tirdzniecība kļūst par politisku ieroci. Ja šī pieeja turpināsies, tā var novest pie nopietna ekonomiska konflikta starp ASV un Eiropu, kura sekas skars uzņēmumus, investorus un patērētājus visā pasaulē.
