Ceļš uz sarunām vai taktiska manipulācija?

Pēc ilgiem mēnešiem klusuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi publiski pauda, ka ASV izstrādāts miera priekšlikums varētu būt pamats sarunām par kara izbeigšanu.
Taču šis signāls nebūt nenozīmē kompromisu — Putins uzreiz uzstādīja stingrus un agresīvus nosacījumus, kas faktiski nozīmētu Ukrainas sakāvi bez kaujas.

Putins paziņoja, ka jebkuras sarunas var sākt tikai tad, ja Ukraina atvilks savus bruņotos spēkus no Krievijas okupētajiem reģioniem. Nevis pēc vienošanās, bet pirms tās — kā priekšnoteikumu jebkādai pamiera diskusijai.
Tas nozīmētu ne tikai militāru atvilkšanos, bet arī de facto Krievijas iebrukuma legalizāciju starptautiskajā telpā.

Putina nosacījumi: ultimāts, nevis miers

Krievijas vēstījums ir skaidrs:
“Atzīstiet mūsu kontrolē esošās teritorijas, un tad mēs runāsim.”

Šāds piedāvājums Ukrainai ir nepieņemams vairāku iemeslu dēļ:

• Teritoriālā integritāte tiek aizsargāta konstitucionāli. Kijeva nevar pat juridiski atteikties no savām zemēm.
• Atvilkšanās bez drošības garantijām ir suicidāla. Tas paver ceļu jaunam iebrukumam vēl dziļāk valsts teritorijā.
• Krievija saglabā kara spēju. Armija netiek demobilizēta, frontes netiek demilitarizētas; tiek “iesaldēts” konflikts uz Maskavas noteikumiem.

Putins papildināja savu nostāju ar politisku argumentāciju: viņš apgalvo, ka Ukrainas valdība esot “nelegitīma”, kas ļautu Krievijai jebkurā brīdī apstrīdēt jebkura parakstīta līguma derīgumu.
Šāda retorika noliedz Ukrainas suverenitāti un noliec Kijevu vājā pozīcijā vēl pirms sarunu sākuma.

Miera plāns, kas izraisījis globālu strīdu

Rietumos apspriestais dokuments, ko neoficiāli dēvē par 28 punktu plānu, satur vairākas sensitīvas sadaļas. Lai gan pilns teksts nav publisks, diplomātu noplūdes iezīmē četras galvenās līnijas:

Okupēto teritoriju atzīšana

Plānā esot iekļauti formāli vai netieši mehānismi reģionu statusa nostiprināšanai, kurus Krievija kontrolē kopš 2022.–2024. gada.
Ukraina to uzskata par kapitulāciju, nevis mieru.

Ukrainas militārās jaudas ierobežošana

Krievija pieprasa armijas un bruņojuma apjoma griestus, kas padarītu Ukrainu militāri atkarīgu un neaizsargātu.

Drošības garantijas bez NATO

Plānā paredzētas “alternatīvas garantijas” — starptautiska apraudzība, starpvalstu komisijas u.c.
Taču pēc Bučas, Mariupoles un Hostomeļas traģēdijām Ukrainai NATO ir vienīgā ticamā aizsardzība.

Starptautiskā kontrole

Sarunu modeļu ietvaros tiek minēta neitrālas novērošanas misija.
Nav skaidrs, vai Maskava patiesībā pieļautu trešo pušu klātbūtni savā teritorijā.

Ukrainas nostāja: “Ne centimetru ienaidniekam”

Valsts vadība vienbalsīgi noraida jebkuru teritorijas nodošanu.
Prezidents Volodimirs Zelenskis atgādina: miers nav maināms pret verdzību.
Ukrainas valdības vadītie sarunu punkti paliek nemainīgi:

• Pilnīgs Krievijas spēku izvešana no visas Ukrainas teritorijas
• Starptautiski atzīto robežu atjaunošana
• Ilgtermiņa drošības garantijas

Kijiva uzsver: “Pamiers, kas balstīts uz okupāciju, nav miers — tas ir nākamā kara sākums.”

Vai Putins patiešām meklē mieru?

Analītiķi brīdina — Putina “interese” var būt manipulatīva taktika, nevis reāla izlīguma vēlme.

• Krievijas armija frontē piedzīvo resursu spiedienu un mobilizācijas grūtības; nepieciešams laiks pārgrupēšanai.
• Diplomātiskā retorika ļauj Maskavai sabiedroties ar skeptiskām Eiropas valstīm, kas ilgojas pēc “stabilitātes”.
• Donbasa un Zaporižjas veiksmes tiek pasniegtas kā neatsaucams “fakts”, lai normalizētu agresiju.

Šī stratēģija atgādina “iesaldētu konfliktu” modeli — līdzīgu tam, kas pastāvēja Donbasā pirms pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.

Eiropas dilemmā starp drošību un “mieru”

Rietumeiropas sabiedrībās pieaug nogurums. Enerģijas tarifs, ekonomiskie satricinājumi, militārā palīdzība — viss rada politisku spriegumu.
Tomēr valstis, kurām ir tieša pieredze ar Krievijas draudiem — Baltijas, Polija, Somija — brīdina:
mierizlīgums uz okupācijas pamata ir durvis nākamajai agresijai.

Viņu skatījumā kompromiss, kas balstīts uz ultimātiem, iznīcina starptautiskās tiesības, un tas ir precedents, kuru Ķīna, Irāna vai citas autoritāras varas varētu izmantot.

Sarunas tikai uz likumīgiem pamatiem

Putins ir devis signālu, bet tas nav signāls par mieru.
Tas ir signāls par kapitācijas modeli, kurš Ukrainai pilnībā atņem politisko un militāro suverenitāti.

Ukrainas atbilde ir stingra:
Miens ir iespējams, bet tikai tad, ja Krievija atkāpjas un tiek atjaunots starptautiskais tiesiskais rāmis.
Pretējā gadījumā — karš turpināsies, un rezultāts būs postošs visai Eiropai.