by Kāpēc Turcija atkal kļūst par galveno starpnieku?
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Turcijā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem diplomātiskajiem notikumiem pēdējās nedēļās. Kamēr karadarbība Ukrainā turpinās, Turcija – pateicoties savām unikālajām attiecībām ar abām pusēm – cenšas atkal pozicionēt sevi kā galveno starpnieku starp Kijivu un Maskavu. Zelenska tikšanās ar prezidentu Redžepu Tajipu Erdogan kļuva par jaunu mēģinājumu atdzīvināt tā saukto “Stambulas procesu”.
Turcijas piedāvājums: atgriezties pie Stambulas sarunu formāta
Turcija jau kopš kara sākuma ir centusies saglabāt komunikācijas kanālus ar abām pusēm.
Erdogans sanāksmē ar Zelenski uzsvēra, ka miera sarunas ir iespējamas tikai tad, ja tās balstās uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Ankara piedāvāja atjaunot sarunas formātā, kas tika uzsākts kara pirmajos mēnešos — tā sauktajā “Stambulas procesā”.
Zelenskis savukārt pateicās Turcijai par konsekventu atbalstu un uzsvēra, ka miera ceļš nevar ietver teritoriju nodošanu vai Ukrainas aizsardzības spēju vājināšanu.
Karagūstekņu apmaiņa – reāls progress sarunās
Vienīgais redzamais progress līdz šim brīdim ir jautājumā par karagūstekņu apmaiņu. Zelenskis Turcijā paziņoja, ka Ukraina cer panākt lielu gūstekņu apmaiņu vēl līdz gada beigām. Ankara šajā procesā jau iepriekš spēlējusi nozīmīgu lomu un turpina sarunas ar Krieviju.
Tas ir viens no retajiem punktiem, kuros abas karojošās puses spēj nonākt pie praktiska risinājuma, kas varētu uzlabot uzticības atmosfēru.
ASV un Krievijas kopīgais miers — pretrunīgs un bīstams
Tikmēr starptautisko mediju uzmanību piesaistījis jaunais ASV un Krievijas kopīgi izstrādātais 28 punktu miera plāns, kas tika prezentēts Ukrainai.
Plāns paredz vairākus Ukrainai ļoti neizdevīgus noteikumus:
- teritoriju faktisku nodošanu Krievijas kontrolē;
- bruņoto spēku samazināšanu;
- smagās artilērijas ierobežošanu;
- NATO dalības iesaldēšanu.
Ukrainā šis plāns tiek kritizēts kā “nepieņemams” un “absurds”. Zelenskis Turcijā atkārtoja, ka Kijiva nepieļaus mieru, kas atņem valsts neatkarību.
Kaujas turpinās — miera sarunām nav stabila pamata
Kamēr Zelenskis ved sarunas par miera procesu, Krievijas militārie uzbrukumi turpinās. Nesenie triecieni Ukrainas pilsētām vēlreiz apliecināja, ka šobrīd nav pamata runāt par militāras spriedzes mazināšanos.
Šī realitāte sarežģī jebkuras miera iniciatīvas un parāda, ka sarunas var notikt tikai tad, ja pastāv reāla politiska griba no abām pusēm.
Vai miera sarunas Turcijā var nest rezultātus?
Eksperti uzskata, ka Turcija ir vienīgā NATO valsts, kas saglabā tiešus kanālus ar Maskavu un vienlaikus atbalsta Ukrainu. Tas dod Ankarai unikālu diplomātisko pozīciju.
Tomēr:
- Krievija pagaidām nav formāli piekritusi atgriezties Stambulas procesā;
- ASV plāns rada spiedienu Ukrainai piekāpties;
- Eiropas Savienība nav vienota par to, cik tālu var iet kompromisos.
Līdz ar to sarunu nākotne joprojām ir neskaidra.
Zelenska vizīte Turcijā ir signāls, nevis risinājums
Zelenska brauciens uz Turciju ir svarīgs diplomātisks signāls, ka Ukraina nevēlas iesaldētu konfliktu un meklē reālu miera formulu. Taču reāls progress var notikt tikai tad, ja Maskava būs gatava piekāpties un starptautiskā sabiedrība atteiksies no idejas uzspiest Ukrainai neizdevīgu mieru.
Turcija ir gatava spēlēt starpnieka lomu, taču šobrīd miera sarunas ir tikai pirmajā stadijā — un ceļš līdz faktiskam vienošanās dokumentam ir garš un sarežģīts.
