by Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesen paziņoja, ka vairāk nekā 150 Ķīnas pilsoņu piedalās karadarbībā Krievijas pusē Ukrainā. Šis apgalvojums izskanēja pēc tam, kad Ukrainas karaspēks Doņeckas reģionā sagūstīja divus Ķīnas izcelsmes personu. Zelenskis norādīja, ka šie cilvēki varētu būt rekrutēti, izmantojot sociālos tīklus, un ka Ķīnas varas iestādēm esot bijusi informācija par šādām aktivitātēm.
Ķīnas atbilde: “Bez pamata” un “neatbildīgi”
Uz šiem apgalvojumiem Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lin Dzjaņs reaģēja, nosaucot tos par “nepamatotiem” un “neatbildīgiem”. Viņš uzsvēra, ka Ķīna saglabā neitrālu pozīciju Ukrainas kara jautājumā, un aicināja savus pilsoņus atturēties no došanās uz konflikta zonām un nepiedalīties nekādos militāros pasākumos.
Krievijas reakcija
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs arī noliedza jebkādu Ķīnas pilsoņu līdzdalību konfliktā, uzsverot, ka Ķīna saglabā līdzsvarotu un objektīvu nostāju Ukrainas jautājumā.
Starptautiskas bažas un analītiķu viedokļi
Šie notikumi ir raisījuši bažas par konflikta iespējamo internacionalizāciju – tas ir, citu valstu pilsoņu vai pat valsts sankcionētas līdzdalības pieaugumu. Eksperti norāda, ka atsevišķi algotņi bieži pievienojas svešiem konfliktiem, taču valsts atbalstīta līdzdalība būtu bīstama eskalācija.
Gan Ķīna, gan Krievija noliedz jebkādu oficiālu iesaisti vai vervēšanu, taču situācija parāda, cik sarežģīti ir pārbaudīt un pierādīt ārvalstu pilsoņu klātbūtni karadarbībā.
