by Vai cilvēki ir dabisks evolūcijas rezultāts? Vai arī mēs esam apzināti radīti – kā bioloģisks eksperiments? Teorija par cilvēci kā eksperimentālu sugu apgalvo, ka Homo sapiens nav vienkārši attīstījies, bet ir izveidots noteiktam mērķim – iespējams, kā novērojams subjekts, hibrīds vai pat instrumentāls veidojums citas saprātīgas būtnes rokās. Šī ideja apvieno ģenētiku, mitoloģiju, kvantu teoriju un arheoloģiskus noslēpumus.
Kas liecina par cilvēka mākslīgu izcelsmi?
1. “Junk DNA” – slēpta informācija mūsu genētiskajā kodā
Cilvēka genoms satur tikai aptuveni 2% aktīvi funkcionējošu DNS. Atlikušie 98% tiek dēvēti par “junk DNA” – daļu, kuras funkcija oficiāli nav zināma. Tomēr daudzi pētnieki uzskata, ka šajās daļās var atrasties slēptas programmas, aktivizējami gēni vai neatklāta informācija, kas var liecināt par ārēju inženieriju vai mērķtiecīgu dizainu.
2. Cilvēka smadzeņu neparastā attīstība
Cilvēka smadzenes attīstījās pārsteidzoši strauji, īpaši pēdējo 200 000 gadu laikā. Šis kognitīvais izrāviens notika bez atbilstoša fosilo starpposmu pierādījuma un rada jautājumus par iespējamu iejaukšanos vai paātrinājumu evolūcijas procesā. Kāpēc smadzenes attīstījās tik ātri, un kas bija katalizators?
3. Nepiemērotība dabiskajai videi
Cilvēks ir pārsteidzoši slikti pielāgots savvaļas apstākļiem. Mums nav biezas ādas vai spalvas, mēs nevaram ātri skriet, nedzirdam un neredzam tik labi kā dzīvnieki, un bez tehnoloģijas mēs ātri iet bojā. Šis kontrasts ar citām sugām liek domāt, ka cilvēks var būt ievests vai pielāgots videi, kurai viņš nav pilnībā piemērots.
4. Neparasti sarežģītas un riskantas dzemdības
Cilvēka dzemdības ir vienas no sarežģītākajām dzīvnieku pasaulē – tās ir ilgstošas, sāpīgas un bīstamas. Galvas izmērs attiecībā pret dzemdību ceļu ir nesamērīgs. Šī anatomiskā īpatnība ir grūti izskaidrojama ar dabisku atlasi un var norādīt uz nepilnīgu bioloģisko konstrukciju.
Ko saka senie teksti un mīti?
Sumeru tekstos minētie Anunnaki
Saskaņā ar senajiem sumeru ķīļrakstiem, būtības no debesīm – Anunnaki – ieradās uz Zemes, lai iegūtu zeltu, un radīja cilvēkus kā darba spēku. Šajos tekstos teikts, ka cilvēks tika izveidots, apvienojot Anunnaki DNS ar vietējo hominīdu – tādējādi radot paklausīgu, bet inteliģentu būtni.
Vēdas un Mahābhārata
Indiešu svētajos rakstos aprakstītas “dievu” tehnoloģijas, kas līdzinās gēnu inženierijai. Pastāv apraksti par būtnēm, kas manipulēja ar dzīvības formām, pārvietojās debesīs un radīja jaunas radības ar gaismu, skaņu un vielām.
Bībele un Elohim
Bībeles tekstos cilvēks tika radīts “pēc Dieva tēla”. Tomēr oriģinālvalodā vārds “Elohim” ir daudzskaitlis – “dievu padome”. Tas var liecināt par kolektīvu būtņu grupu, kas veica radīšanu, nevis vienu dievību. Šāda interpretācija ir saskanīga ar inženiertehniskas manipulācijas ideju.
Kas mūs varētu būt radījis?
Citplanētieši
Saskaņā ar panspermijas un “sēšanas programmas” teorijām, citplanētieši varēja izmantot Zemi kā eksperimentālu biosfēru, kur attīstīt apzinātu dzīvību. Cilvēks varētu būt produkts ar noteiktu mērķi – kalpot, novērot, attīstīties vai pat kļūt par “aizstājēju sugai”.
Senās civilizācijas
Atlantīda, Lemūrija un citas iespējamās pirmsledus laikmeta civilizācijas varēja būt pietiekami attīstītas, lai veiktu ģenētiskus eksperimentus. Cilvēks būtu šo civilizāciju radījums vai rekonstrukcija pēc globālas katastrofas.
Apziņas formas vai augstāki realitātes līmeņi
Mēs varam būt radīti kā materiāli nesēji daudzdimensionālai apziņai. Cilvēks tad būtu portāls starp fizisko pasauli un augstākiem eksistences slāņiem. Šī ideja sakrīt ar daudzām garīgajām mācībām.
Ja šī teorija ir patiesa…
- Evolūcija nav kļūdaina, bet nepilnīga – cilvēks ir daļēji attīstījies dabiski, daļēji ticis modificēts.
- Mūsu eksistence nav nejaušība – mēs esam daļa no iepriekš noteikta plāna.
- DNS var saturēt “atslēgas”, kas vēl nav aktivizētas.
- Mūsu apziņa un potenciāls var tikt ierobežots, līdz mēs spējam to saprast un pārvaldīt.
Teorija par cilvēci kā eksperimentālu sugu nav vienkārša fantāzija. Tā balstās uz neatbildētiem jautājumiem ģenētikā, vēsturē, fizioloģijā un mitoloģijā. Ja mēs patiešām esam radīti – kā eksperiments, kalpotāji vai uzraugi –, tad mūsu pienākums ir meklēt šo patiesību, saprast savu patieso izcelsmi un varbūt pat sagatavoties nākamajam “atbloķēšanas posmam”.
