by 2025.gada 20. maijā Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization – WHO) pieņēma juridiski saistošu Pandēmijas līgumu, kas tiek pasniegts kā vēsturisks solis globālās veselības drošības stiprināšanā. Taču ne visās valstīs tas tiek uztverts ar entuziasmu – daudzas pauž nopietnas bažas par līguma sekām, īpaši attiecībā uz nacionālo suverenitāti, farmācijas ietekmi un caurskatāmības trūkumu.
Ko paredz līgums?
Oficiāli līguma mērķis ir “vienot valstis cīņai pret nākotnes pandēmijām”. Tā galvenie punkti:
- Valstīm būs juridisks pienākums ievērot WHO noteiktās sagatavotības prasības.
- Tiks izveidota PABS sistēma – mehānisms, kas farmācijas uzņēmumiem uzliek pienākumu nodot daļu no vakcīnām PVO.
- WHO iegūs paplašinātas koordinējošas un konsultatīvas pilnvaras globālā mērogā.
- Ķīna sola piešķirt 500 miljonus dolāru WHO darbības stiprināšanai.
Kritika un atturējušās valstis
Neskatoties uz propagandēto vienotību, 11 valstis atturējās no balsojuma, tostarp Polija, Itālija, Izraēla, Irāna, Krievija, Slovākija un Ungārija. Viņu galvenās bažas:
- Kontroles zaudēšana pār iekšējo politiku – WHO var noteikt obligātus standartus, kas konfliktē ar vietējo likumdošanu.
- Farmācijas lobijs – Nav skaidrs, kā tiks pārraudzīta vakcīnu un medikamentu sadale un vai tas nenonāks lielo korporāciju interesēs.
- Datu caurskatāmības trūkums – WHO bieži tiek kritizēta par neskaidru komunikāciju un politisku ietekmi.
ASV – oficiāli ārpus procesa
Amerikas Savienotās Valstis nepiedalījās balsojumā, un arī šobrīd nav skaidrs, vai līgumu vispār ratificēs. Republikāņu un neatkarīgo politiķu vidū aug bažas par to, ka līgums ļauj starptautiskai organizācijai iejaukties ASV veselības politikā un brīvajā tirgū.
Ķīnas ietekmes pieaugums
Ķīnas apņemšanās ieguldīt 500 miljonus dolāru WHO darbībā tiek uzskatīta ne tikai par palīdzību, bet arī kā stratēģisks solis iegūt lielāku ietekmi PVO struktūrās un lēmumu pieņemšanā. Šis aspekts satrauc vairākas demokrātiskās valstis, īpaši ņemot vērā Ķīnas iepriekšējo lomu COVID-19 pandēmijas informācijas slēpšanā.
Vai tā ir centralizēta veselības kontrole aiz skaista aizsega?
Lai gan līgumā oficiāli teikts, ka WHO neiegūst varu uzspiest vakcinācijas vai lokdaunus, realitātē daudzi eksperti brīdina – juridiski saistošas prasības var kļūt par precedentu jauniem ierobežojumiem nākotnē.
Noslēgumā
Pandēmijas līgums tiek pasniegts kā ceļš uz taisnīgāku veselības nākotni. Taču aiz skaistiem saukļiem slēpjas virkne juridisku un ģeopolitisku risku, kuriem sabiedrība vēl nav gatava.
Vai tas ir solis uz globālu veselības drošību – vai arī vēl viens mehānisms kontroles centralizācijai? Laiks rādīs.
