by Van Alena jostas (angliski Van Allen radiation belts) ir augstas enerģijas lādētu daļiņu reģioni, kas atrodas Zemes magnetosfērā. Tās tika atklātas 1958. gadā, izmantojot pirmo amerikāņu satelītu Explorer 1. Atklājums bija nozīmīgs solis kosmosa zinātnē, jo tas parādīja, ka mūsu planētu pastāvīgi ietekmē Saules vējš un kosmiskā radiācija.
Kā tās veidojas?
Zemei ir spēcīgs magnētiskais lauks, kas darbojas kā magnētiska slazda sistēma. Kad Saules vējš – elektronu un protonu plūsma – sasniedz Zemi, daļa šo daļiņu tiek “noķertas” magnetosfērā un sāk kustēties pa spirālveida trajektorijām gar magnētiskajām līnijām. Tā rezultātā veidojas divi galvenie starojuma joslu reģioni.
Galvenās zonas
- Iekšējā Van Alena josta
- Atrodas ~600–12 000 km augstumā.
- Pārsvarā sastāv no augstas enerģijas protoniem.
- Ļoti bīstama elektronikai un cilvēkiem, jo protonu radiācija ir intensīva.
- Ārējā Van Alena josta
- Izvietota ~13 000–60 000 km augstumā.
- Dominē augstas enerģijas elektroni.
- Tā ir mainīga un atkarīga no Saules aktivitātes – spēcīgu Saules vētru laikā šī josta var ievērojami paplašināties.
Zinātniskā nozīme
Van Alena jostas parāda, cik cieši Zeme ir saistīta ar kosmisko vidi. Tās kalpo kā dabisks aizsardzības vairogs, pasargājot dzīvo dabu un atmosfēru no tieša Saules un kosmiskās radiācijas trieciena. Ja šādas struktūras nebūtu, dzīvība uz Zemes attīstītos daudz grūtāk.
Kosmosa izpēte un riski
- Satelītiem jābūt aprīkotiem ar speciālu aizsardzību, lai ilgstoši darbotos šajās zonās.
- Astronautiem radiācijas deva ir būtiski jāierobežo. Apollo misiju laikā ceļš uz Mēnesi tika plānots tā, lai pārlidojums cauri jostām notiktu pēc iespējas ātrāk.
- Kosmosa vētras var padarīt ārējo jostu īpaši bīstamu, radot draudus telekomunikāciju un navigācijas satelītiem.
Van Alena starojuma jostas ir būtiska Zemes aizsardzības sistēmas daļa kosmosā. Tās atklāj, kā mūsu planēta mijiedarbojas ar Sauli un kosmiskajiem procesiem. Šo jostu izpēte palīdz labāk izprast gan kosmisko radiāciju, gan arī dzīvības aizsardzības mehānismus uz Zemes un nākotnē – starpplanētu ceļojumos.
