by 2025.gada 15. augusts varētu kļūt par vienu no vēsturiskākajiem diplomātijas mirkļiem pēdējā desmitgadē — ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiksies Aļaskā, lai apspriestu iespējamu Ukrainas kara izbeigšanu. Šī būs pirmā šāda mēroga tikšanās starp abu valstu līderiem kopš 2021. gada, un tā jau tagad raisa cerības un bažas vienlaikus.
Sarunu vēsturiskā nozīme
Samits tiek dēvēts par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem” — ne tikai ģeogrāfiski, bet arī politiski. Aļaska, kas atrodas starp abām lielvarām, kļūs par skatuvi sarunām, kuras var mainīt Eiropas drošības karti nākamajām desmitgadēm.
Kas ir uz spēles
Tramps ir norādījis, ka iespējamais pamiers varētu ietvert teritoriālas vienošanās elementus. Avoti liecina, ka Krievija varētu pieprasīt pastāvīgu kontroli pār Donbasa reģioniem un saglabāt Krimas statusu. Šāda pieeja izraisījusi asas diskusijas starptautiskajā arēnā.
Ukrainas nepiekāpība
Prezidents Volodimirs Zelenskis ir stingri paziņojis: “Ukraina necels baltu karogu”. Viņš uzsvēris, ka jebkura vienošanās, kas paredz atteikšanos no valsts teritorijas vai Ukrainas izslēgšanu no sarunām, ir nepieņemama. Zelenskis pieprasa, lai miers būtu balstīts uz starptautisko tiesību ievērošanu un pilnīgu Ukrainas suverenitāti.
Starptautiskās reakcijas
NATO un Eiropas Savienība uzmanīgi vēro notikumus, jo sarunu iznākums var ietekmēt ne tikai Ukrainas nākotni, bet arī globālo drošību. Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka varētu būt tuvu kara “iesaldēšanai”, taču brīdina par pārsteidzīgiem soļiem.
Vēsturiska dilema
Šis samits ir ne tikai divu līderu tikšanās — tā ir vēsturiska izvēle starp ilgtspējīgu mieru un iesaldētu konfliktu, kas var atkal uzliesmot nākotnē. Aļaskas sarunas noteiks, vai vēstures lappuses tiks rakstītas ar diplomātijas tinti vai kara dūmiem.
