Vēsturisks brīdis: Ukraina un Krievija veic lielāko gūstekņu apmaiņu kopš kara sākuma

2025. gada 23. maijā pasaule pieredzēja retu humānu notikumu kara plosītajā reģionā – Ukraina un Krievija uzsāka lielāko gūstekņu apmaiņu, kāda līdz šim notikusi kopš Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gadā. Pirmās dienas laikā katra puse atbrīvoja 390 cilvēkus, un turpmāko dienu laikā plānots apmainīt vēl vairāk, sasniedzot 1 000 cilvēku katrā pusē.

Kā notika apmaiņa?

Apmaiņa tika īstenota pie Ukrainas–Baltkrievijas robežas, pēc iepriekšējām sarunām Stambulā. Pēc robežas šķērsošanas atbrīvotie ukraiņi tika nogādāti Čerņihivas reģionā, kur viņus sagaidīja ģimenes, militārās amatpersonas un mediķi.

Ukrainas puse apstiprināja, ka no Krievijas gūsta tika atgriezti:

• 270 karavīri, tostarp daudzi no Mariupoles un Bahmutas frontes;
• 120 civiliedzīvotāji, kuri iepriekš bija nelikumīgi aizturēti okupētajās teritorijās.

Krievijas puse savukārt saņēma savus karavīrus, kuru identitātes lielākoties netiek atklātas. Maskava notikumu pasniedza kā “divpusēju humāno aktu”.

Sarunu aizkulises: Stambulas dialogs

Šī apmaiņa kļuva iespējama, pateicoties retai diplomātiskai tikšanās reizei Stambulā, kur Ukrainas un Krievijas pārstāvji piedalījās netiešās sarunās ar Turcijas un ANO starpniecību. Lai gan puses joprojām nespēj vienoties par pamieru, šī vienošanās tika panākta kā atsevišķs humāns žests.

Turcijas Ārlietu ministrs Mevluts Čavušolu komentēja:

“Mēs redzam, ka pat karā iespējams atrast kopīgu valodu, ja runa ir par cilvēku dzīvībām un ciešanām.”

Stāsti, kas aizkustina sirdi

Sociālie tīkli un mediji tika pārpludināti ar attēliem un video, kur atbrīvotie ukraiņu karavīri asarām acīs krīt saviem tuviniekiem apkampienos. Daži bija gūstā pavadījuši vairāk nekā divus gadus, bez iespējas sazināties ar ģimeni. Viņu izskats bieži liecināja par spīdzināšanu, badu un sliktu izturēšanos.

Prezidents Volodimirs Zelenskis savā paziņojumā norādīja:

“Šodien mēs vedam savus cilvēkus mājās. Katrs karavīrs, katrs civilais ir svarīgs. Mēs neesam aizmirsuši nevienu, un mēs turpināsim cīnīties par visiem.”

Ne visi ir mājās

Kaut arī šī apmaiņa ir solis uz priekšu, tūkstošiem Ukrainas pilsoņu joprojām atrodas Krievijas gūstā vai ir pazuduši bez vēsts. Daudzas ģimenes ar bažām vēro ziņas, cerot ieraudzīt pazīstamu seju.

Neatkarīgie mediji un tiesību aizstāvju organizācijas turpina uzsvērt, ka Krievija pārkāpj Ženēvas konvencijas, aizturot civiliedzīvotājus, pakļaujot viņus piespiedu darbiem un informācijas izolācijai.

Starptautiskā reakcija

Šī apmaiņa izsaukusi plašu rezonansi pasaules mērogā. Eiropas Savienība, ASV un Apvienoto Nāciju Organizācija apsveica šos notikumus, uzsverot, ka:

• gūstekņu apmaiņa nedrīkst aizstāt plašāku miera procesu, bet tā var būt sākums cilvēku uzticības atjaunošanai;
• nepieciešams nodrošināt neatkarīgu piekļuvi gūstekņiem un pārbaudīt viņu izturēšanās apstākļus.

Bij. ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pašlaik vada Baltā nama administrāciju, komentēja:

“Šis ir solis, kas var novest pie reālām sarunām par pamieru. Mēs atbalstīsim jebkuru rīcību, kas glābj dzīvības.”

Kamēr apmaiņa notiek, karš neapstājas

Vienlaikus ar apmaiņu notika intensīvi uzbrukumi vairākos frontes punktos – Harkivas apgabalā, Donbasā un Zaporižjas reģionā. Ukrainas armija ziņoja par Krievijas raķešu triecieniem, bet Krievijas puse apgalvo, ka Ukraina mēģinājusi uzsākt jaunu pretuzbrukumu.

Kopsavilkums

Šī gūstekņu apmaiņa iezīmē retu cerības stariņu kara tumsā. Tā apliecina, ka pat dziļi iegrimušā konfliktā joprojām ir iespējama vienošanās – vismaz attiecībā uz cilvēku dzīvību glābšanu. Vai tas būs sākums plašākai deeskalācijai vai vienreizējs žests – to rādīs nākamās dienas.