by Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns savā jaunākajā uzrunā izteica vienu no stingrākajiem brīdinājumiem pēdējo gadu laikā: pēc viņa domām, Eiropas politiskā elite virza kontinentu uz militāru konfrontāciju, un “līdz 2030. gadam Eiropai jābūt gatavai karam.”
Šis paziņojums izraisīja plašu rezonansi, jo Orbāns apgalvo, ka, ja pie varas valstīs dominē “Briseles līnija”, Eiropa neizbēgami tiks ievilkta konfliktā. Pretēji tam ungāru valdība tiecas saglabāt neitralitāti un mieru, un tādēļ aicina stiprināt valsti, lai spētu atteikties no jebkādas karadarbības.
Eiropas kara ekonomikas ēna
Orbāns skaidri norādīja: viņa ieskatā Eiropas Savienības vadība jau virzās “kara ekonomikas” virzienā — pieaug militārie izdevumi, tiek veidotas kopējas bruņošanās iniciatīvas, un arvien biežāk politiķu retorikā parādās frāzes par “ilgtermiņa stratēģisko gatavību”.
Viņa skatījumā šādas tendences nozīmē tikai vienu: kontinenta gatavošanos iespējamam lielam konfliktam.
Ungārijas pozīcija: miers nav tikai sauklis
Orbāns uzsvēra, ka Ungārijas mērķis nav piedalīties karos, tāpēc valstij jābūt pietiekami spēcīgai, lai:
- varētu atteikties no militāra spiediena;
- saglabātu neatkarīgu ārpolitiku;
- aizsargātu savus pilsoņus no kara sekām.
Viņš atgādināja, ka Ungārija nav piekritusi ne karavīru, ne ieroču nosūtīšanai uz Ukrainu, un turpinās saglabāt šo līniju arī turpmāk.
Kāpēc Orbāns runā par 2030. gadu?
Pēc viņa domām, Eiropas politiskie procesi norāda uz to, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši:
- tiks lemts par ES militārās integrācijas padziļināšanu;
- palielināsies spiediens uz dalībvalstīm iesaistīties kopējos aizsardzības projektos;
- pieaugs iespēja, ka konflikts starp Rietumiem un Krieviju var eskalēties.
Orbāns brīdina — ja Eiropa izvēlēsies militāro kursu, mazākām valstīm būs grūtāk izkļūt no “kolektīvā spiediena”.
Vai Eiropa tiešām gatavojas karam?
Orbāna vārdi ir politisks brīdinājums, nevis pierādījums, ka pastāv reāls plāns par 2030. gada karu. Tomēr viņa izteikumi uzsver:
- pieaugošo spriedzi starp NATO un Krieviju;
- militāro budžetu strauju palielināšanu Eiropā;
- ES diskusijas par obligātu aizsardzības reformu ieviešanu.
Viņa skatījumā, ja Eiropa turpinās šo kursu, konflikts kļūs neizbēgams.
Secinājums
Viktora Orbāna paziņojums nav tikai politiska frāze. Tas atspoguļo viņa valdības stratēģiju — saglabāt Ungāriju ārpus kara, kamēr pārējā Eiropa, viņaprāt, slīd arvien dziļāk militāras eskalācijas virzienā.
Lai arī nav konkrētu pierādījumu, ka Eiropa oficiāli plāno karu līdz 2030. gadam, Orbāna brīdinājums rāda, cik sašķelts ir kontinents un cik dažādi tiek uztverti drošības riski nākotnē.
