by 2025.gada 23. aprīlī Londonā notika kārtējās miera sarunas starp Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Eiropas valstu amatpersonām, lai meklētu risinājumu karam, kas turpinās jau vairākus gadus. Tikšanās notika sarežģītā gaisotnē, un vairāki notikumi lika apšaubīt sarunu efektivitāti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski paziņoja, ka Krima netiks atdota Krievijai nekādā gadījumā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina neapspriedīs nekādu teritoriju nodošanu, kamēr Krievija turpina militāras darbības.
Reaģējot uz šādu nostāju, Amerikas Savienoto Valstu delegācija tika būtiski samazināta. Oficiāli tas tika skaidrots ar “laika plānošanas konfliktu”, taču neoficiāli tiek runāts, ka ASV vienkārši vairs neredz, ar ko sarunāties, ja Ukrainas pozīcija paliek nelokāma.
ASV pārstāvji brīdinājuši, ka gadījumā, ja šīs sarunas nenesīs nekādu progresu, Amerika izstāsies no miera procesa un samazinās savu palīdzību. Tas nozīmētu, ka Eiropa paliks viena ar šo karu, bez spēcīgākā sabiedrotā militārās un politiskās iesaistes.
Tikmēr Krievija turpina savus uzbrukumus Ukrainas teritorijā, vienlaikus izsakot piedāvājumus par pamieru, ja tiks atzīta Krima kā Krievijas teritorija. Ukraina šādus piedāvājumus noraida kā nepamatotus un bīstamus.
