2006.gada 19. janvārī tika publicēts ASV patenta pieteikums ar numuru US20060014125A1 un nosaukumu “Walking Through Walls Training System”. Pieteikuma autors ir Džons Kvinsijs Sentklērs (John Quincy St. Clair) no Puertoriko.
Dokumens:
https://patentimages.storage.googleapis.com/03/90/0b/9e4fded91e7f59/US20060014125A1.pdf
Šajā dokumentā aprakstīta treniņu sistēma, kas, pēc autora apgalvojumiem, ļauj cilvēkam iegūt pietiekami daudz tā saucamās “hipertelpas enerģijas”, lai izietu ārpus mūsu telpas dimensijas un fiziski staigātu cauri cietiem objektiem, piemēram, durvīm vai sienām.
Sistēma balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka ķermenis ir hipertelpas enerģijas būtne, kura sastāv aptuveni no 67% ūdens. Ūdens molekulas masa un viļņa garums tiek sasaistīts ar teorētisko robežu starp telpu un hipertelpu – tā dēvēto Plancka dimensiju. Tiek izmantoti dažādi fizikas un kvantu mehānikas jēdzieni, tostarp Einšteina relativitāte, Plancka konstante, Avogadro skaitlis u.c.
Lai panāktu iziešanu ārpus dimensijas, persona veic īpašu treniņu: ar sakrustotām rokām noteiktā tempā (viens solis sekundē) staigā pa iepriekš izdrukātu baneri ar pēdu nospiedumiem. Soļu garums tiek aprēķināts, ņemot vērā cilvēka svaru, apavu izmēru un citu ievadīto informāciju. Tiek apgalvots, ka šādā veidā rodas virpuļveida enerģijas lauks jeb vortekss, kas ļauj ķermenim iziet ārpus mūsu telpas.
Patenta tekstā tiek atsaukts arī uz vēsturisko personību – dominikāņu mūku Sanmartīnu de Porresu, kurš it kā spējis pārvietoties cauri durvīm. Tāpat tiek aprakstītas citas spējas, ko šī metode varot attīstīt: levitācija, teleportācija, attālināta redze un pat infekciju momentāna dziedēšana, savienojot ārstniecisku ziedi ar ķermeni hipertelpā.
Dokuments ir reāli publicēts ASV Patentu birojā, taču tas nekad nav ticis apstiprināts kā patents. Publicēšana nenozīmē, ka tehnoloģija ir pārbaudīta vai atzīta par derīgu – tas tikai apliecina, ka pieteikums ir pieņemts un reģistrēts.
Šis gadījums ir viens no zināmākajiem piemēriem, kur zinātniskās terminoloģijas izmantojums tiek savienots ar spekulatīvām un metafiziskām idejām. Tas liek pārdomāt robežu starp zinātni, ticību un iztēli, kā arī to, kādus materiālus iespējams iesniegt un publicēt caur oficiālām institūcijām.