by “Evolution from Space” un Freda Hoila izaicinājums zinātnei
- gadā britu astrofiziķis Sers Freds Hoils kopā ar kolēģi Chandru Vickramasinghi publicēja provokatīvu grāmatu — “Evolution from Space” (“Evolūcija no kosmosa”). Šis darbs kļuva par izaicinājumu klasiskajai evolūcijas teorijai, kas balstās uz pieņēmumu, ka dzīvība un cilvēks uz Zemes radās caur nejaušu molekulu mijiedarbību miljardu gadu garumā.
Hoils bija pazīstams ar savu izteikumu:
“Iespēja, ka dzīvība radās nejauši, ir tikpat liela kā tā, ka viesuļvētra, izskrienot caur izgāztuvi, nejauši saliek Boeing 747.”
Grāmatā autori apgalvo, ka:
- Nejauša dzīvības rašanās no nedzīvām molekulām ir statistiski gandrīz neiespējama.
- Dzīvības sarežģītība liecina par ārēju izcelsmi — iespējams, tā tika “iesēta” no kosmosa ar mikroorganismiem, kas nonāca uz Zemes, piemēram, ar komētām.
- Panspermija (dzīvības pārnešana no kosmosa) var būt reālistiskāka teorija nekā darviniskā nejaušā mutāciju un dabiskās atlases kombinācija.
Šīs idejas izaicina akadēmisko konsensu, kas jau vairāk nekā simts gadus uzskata, ka dzīvība varēja attīstīties pakāpeniski uz Zemes, balstoties uz bioķīmiskajiem procesiem.
Kāpēc šī grāmata ir aktuāla arī šodien?
Mūsdienās, kad biotehnoloģijas atklāj aizvien sarežģītākus DNS informācijas kodējumus, daudzi pētnieki sāk no jauna uzdot jautājumus par dzīvības sākotni. Vai informācija, kas nosaka dzīvības formas, patiešām var rasties haosa rezultātā? Vai arī aiz visa stāv kāda inteliģenta dizaina ideja — neatkarīgi no tā, vai to dēvējam par Dievu, mākslīgo intelektu vai kosmisko civilizāciju?
Grāmata “Evolution from Space” joprojām ir atsauce dažādos alternatīvos un zinātniskos diskursos — ne tikai par cilvēka izcelsmi, bet arī par to, vai mēs vispār zinām, kas mēs esam un no kurienes nākam.
