by Bākminsters Fullers (Buckminster Fuller, 1895–1983) bija viens no 20. gadsimta oriģinālākajiem domātājiem — izgudrotājs, arhitekts, rakstnieks un futūrists, kurš visu savu dzīvi veltīja vienam mērķim: palīdzēt cilvēcei izdzīvot un uzplaukt, izmantojot gudras un efektīvas tehnoloģijas.
Viņa filozofija balstījās uz vienu vienkāršu, bet spēcīgu ideju — Zeme ir kā kosmosa kuģis, kas lido cauri Visumam bez rezerves daļām un bez instrukcijas. Tāpēc cilvēkiem ir jāmācās sadarboties, izmantot resursus ilgtspējīgi un radīt dizainu, kas kalpo visiem, nevis izredzētajiem. Šo domāšanu viņš aprakstīja savā vispazīstamākajā darbā “Operating Manual for Spaceship Earth” (1969), kas kļuvis par klasiku domājošiem cilvēkiem visā pasaulē.
Fullers bija pārliecināts, ka tehnoloģijām un dizainam ir jākalpo dzīvei. Viņš teica: “Darīt vairāk ar mazāk” — tā nav tikai inženieru gudrība, bet morāls pienākums pret nākotni. Viņš uzsvēra, ka lielākā daļa pasaules problēmu nav izsalkuma vai resursu trūkuma dēļ, bet gan neefektīvas pārvaldības un egoisma rezultāts.
Viens no viņa nozīmīgākajiem izgudrojumiem ir ģeodēziskais kupols — viegla, pašbalstoša struktūra, ko iespējams uzbūvēt ātri un lēti. Šodien šos kupolus izmanto visā pasaulē, sākot no ekomājām līdz militārām bāzēm un izstāžu zālēm. Viņš arī radīja “Dymaxion” projektus — auto, māju, karti — kas balstījās uz maksimālu funkcionalitāti ar minimāliem resursiem.
Taču Fullers nebija tikai tehnikas cilvēks. Viņš bija arī filozofs, kas domāja par cilvēces nākotni kā par vienotu veselumu. Viņš aicināja atmest robežas un domāt globāli. Viņš kritizēja karus, korporatīvo alkatību un sabiedrības aklo pakļaušanos novecojušām sistēmām. Viņa darbos redzams dziļš humānisms un ticība, ka cilvēki var radīt pasauli, kur neviens netiek atstāts malā.
Fullers dzīvoja vienkārši, bet domāja lielā mērogā. Viņa mantojums ir idejas, kas vēl šodien iedvesmo arhitektus, zinātniekus, dizainerus un domātājus visā pasaulē. Viņš ne tikai paredzēja nākotni — viņš to modelēja ar saviem izgudrojumiem un vārdiem.
Vai mēs esam gatavi kļūt par apzinātu “kosmosa kuģa” apkalpi, vai arī turpināsim dzīvot kā pasažieri bez stūres?
Šis ir jautājums, ko Fullers uzdeva pasaulei — un tas joprojām ir aktuāls šodien.
