by PSRS zinātnes ideoloģiskais konteksts
Padomju Savienība bija valsts, kurā oficiālā ideoloģija balstījās uz stingru materiālismu un ateismu. Viss, kas saistīts ar metafiziku, dvēseli vai pēcnāves dzīvi, tika uzskatīts par reliģisku maldu vai “mēģinājumiem novērst darbinieku uzmanību no komunisma celtniecības”. Neskatoties uz to, daži zinātnieki slepeni turpināja pētīt parādības, kas neiekļāvās marksisma doktrīnā.
Akadēmiķis Vladimirs Behtarevs: apziņas robežu pētnieks
Vladimirs Behtarevs (1857–1927) bija ne tikai ievērojams neirologs un psihiatrs, bet arī domātājs, kurš ticēja, ka cilvēka apziņa nav pilnīgi izprotama tikai caur fizioloģiju. Viņš ierosināja pētīt to, kas notiek ar apziņu pēc nāves, un tika uzskatīts par vienu no pirmajiem, kurš vērsās pret stingro materiālistisko paradigmu. Lai gan oficiāli viņa darbs fokusējās uz smadzeņu darbību, neoficiāli viņš organizēja pētījumus par neparastiem psihiskiem fenomeniem.
Hipnozes regresijas eksperiments: pierādījumi par iepriekšējām dzīvēm
Saskaņā ar arhīvu liecībām un mūsdienu pētnieku intervijām, 1920. gadu beigās tika veikts slepens eksperiments ar regresīvo hipnozi. Tajā piedalījās 12 brīvprātīgie dalībnieki, kuri tika ievadīti dziļā hipnotiskā transā ar mērķi atgūt bērnības atmiņas. Taču daudzi no viņiem spontāni sāka aprakstīt dzīves, kuras, pēc visa spriežot, nebija saistītas ar šo inkarnāciju.
No 12 dalībniekiem 11 sniedza detalizētus aprakstus par iepriekšējām dzīvēm — pieminot vēsturiskas vietas, laikmetus, valodas un notikumus, kurus viņi nevarēja zināt vai mācīties. Piemēram, viena sieviete stāstīja par mazpilsētu Vācijā, aprakstot konkrētas ielas un arhitektūru, ko vēlāk dažu zinātnieku grupa spēja daļēji apstiprināt. Cits dalībnieks runāja par senu hindu templi, izmantojot sanskrita terminus.
PSRS reakcija un slepenība
Eksperiments izraisīja viņa kolēģos gan apbrīnu, gan bailes. Tika apspriests, vai turpināt pētīt, taču drīz vien tas tika klasificēts un arhivēts. Ir pazīmes, ka dažas no šīm lietām nonāca slepenās padomju “psihotronikas” laboratorijās, kuras pētīja cilvēka prāta ietekmi, telepātiju un citus psi-fenomenus. Reinkarnācijas ideja tika pasludināta par antizariešu un “mistisku”, taču aizkulisēs interese par to nemazinājās.
Mantojums un mūsdienu nozīme
Pēc PSRS sabrukuma daži neatkarīgie pētnieki mēģina rekonstruēt šos notikumus, balstoties uz fragmentārām liecībām, mutvārdu intervijām un izdzīvojušo pierakstiem. Lai gan nav pieejami pilnīgi pierādījumi, fakts, ka tik daudzi dalībnieki aprakstīja iepriekšējās dzīves detalizēti un savstarpēji nesaistīti, liek uzdot jautājumu: vai tiešām cilvēka apziņa ir mūris, kas beidzas ar fizisko nāvi?
Šis temats arvien biežāk parādās arī mūsdienu pētniecībā – gan hipnoterapijā, gan psihoanalīzē – un varētu atkal nonākt zinātnes dienaskārtībā, ja vien būs drosmīgi prāti, kas nebaidās uzdot aizliegtus jautājumus.
