Informācija iegūta no cilvēku grupas, kas plāno planētas arhitektūru. Šī informācija balstās uz pieņēmumiem, ilgtermiņa scenārijiem un iespējamo notikumu attīstības modeļiem, kas analizē globālos procesus, konfliktu riskus un lielvaru rīcības loģiku. Tā neatspoguļo vienu konkrētu faktu kopumu, bet gan iespējamo nākotnes attīstības virzienu, kur dažādi notikumi var savstarpēji ietekmēt cits citu un radīt ķēdes reakciju pasaules mērogā.
1. Sākums – Tuvie Austrumi
Pēc 12 dienu kara starp Izraēlu un Irānu tiek panākts pamiers. Taču tas ir īslaicīgs – Izraēla vēlāk atkārtoti uzbrūk Irānai, izraisot jaunu konflikta eskalāciju un spēcīgus atbildes triecienus.
2. ASV militārā iesaistīšanās
ASV uzbrūk Irānai ar B-2 bumbvedējiem, veicot precīzus triecienus pa bunkuriem un kodolobjektiem. Šie uzbrukumi strauji paaugstina spriedzi un pārvērš konfliktu par starptautisku krīzi.
3. Hormuza šauruma slēgšana
Irāna sāk uzbrukt amerikāņu partneriem un militārajām bāzēm, kā arī aizver Hormuza šaurumu. Tas ir kritisks punkts pasaules enerģijas sistēmā.
4. Enerģētikas sabrukums
Naftas cenas pieaug līdz 200 dolāriem par barelu. Āfrikā un trešās pasaules valstīs tiek atslēgta elektrība, sākas nopietnas krīzes, bads un nestabilitāte.
5. Jūras kara eskalācija
ASV nosūta trīs lidmašīnu bāzes kuģus uz konflikta zonu. Konflikta laikā divi no tiem tiek nogremdēti, iesaistoties Irānai, Krievijai un Ķīnai.
6. Sauszemes karš Irānā
ASV ieiet Irānā ar kājniekiem un sāk uzbrukumu. Amerikas puse cieš lielus zaudējumus. Otrajā posmā tiek pārņemtas naftas ieguves vietas, un tālāka virzība netiek veikta.
7. ASV iekšējais sabrukums
ASV sākas pilsoņu nemieri saistībā ar karu. Visā valstī notiek pretkara mītiņi un protesti, kas pāraug pilsoņu konfliktā. Pie varas nāk politiska grupa, kas iestājas pret karu, un ASV iziet no Irānas un Tuvajiem Austrumiem.
8. Jaunu aliansu veidošanās
Turcija izstājas no NATO un pievienojas aliansei ar Irānu, Ķīnu un Krieviju. Pēc tam tā uzbrūk Izraēlai, vēl vairāk paplašinot konfliktu.
9. Karš Korejas pussalā
Ziemeļkoreja uzbrūk Dienvidkorejai. Japāna nespēj pilnvērtīgi iesaistīties, un konflikts Āzijā kļūst nekontrolējams.
10. Indijas iesaiste
Indija pievienojas aliansei ar Ķīnu, Krieviju un Irānu, nostiprinot globālo sadalījumu starp blokiem.
11. Uzbrukums Eiropai
Krievija uzbrūk Polijai un Baltijas valstīm. Sākas pilna mēroga karš Eiropā.
12. NATO pretuzbrukums
Somija un NATO spēki uzsāk pretuzbrukumu un ieņem Sanktpēterburgu.
13. Eiropas iekšējā krīze
Eiropā sākas nemieri saistībā ar imigrantu problēmām, pārtikas trūkumu un badu. Sabiedrība kļūst nestabila.
14. Latīņamerikas iesaiste
Latīņamerika pievienojas aliansei ar Ķīnu, Krieviju, Irānu un Indiju, paplašinot konfliktu uz jauniem kontinentiem.
15. Uzbrukums ASV teritorijai
Latīņamerikas valstis uzbrūk ASV un virzās dziļi valsts iekšienē, sasniedzot Kolorādo štatu.
16. Triecieni kosmosā
Tiek veikti 150 taktiskie triecieni atmosfērā pret satelītiem, paralizējot sakaru un navigācijas sistēmas visā pasaulē.
17. Kodolieroču pielietošana Eiropā
Divās vietās Eiropā tiek pielietots kodolierocis – Cāra bumba, izraisot milzīgu iznīcību.
18. Pasaules paralīze
Visā pasaulē apstājas aviolidojumi. Sākas straujš noziedzības līmeņa pieaugums, sabrūk piegādes ķēdes, un valstu kontrole vājinās.
19. Trīs nedēļu kodolkarš
Konflikts kulminē trīs nedēļu laikā intensīvā kodolkarā, kas iznīcina lielu daļu infrastruktūras un ekonomikas.
Šis scenārijs parāda pilnu iespējamo attīstības ķēdi – no reģionāla konflikta līdz globālam karam. Katrs solis pastiprina nākamo, līdz pasaule nonāk punktā, no kura vairs nav atpakaļceļa.
Trešais pasaules karš, ja tas notiktu, būtu īss laikā, bet ar sekām, kas ietekmētu cilvēci uz ļoti ilgu laiku.