by 2025.gada 2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par “Atbrīvošanas dienu” (Liberation Day), atklājot jaunu tarifu politiku, kuras mērķis ir novērst tirdzniecības nelīdzsvarotību un veicināt vietējo ražošanu.
Galvenie tarifu pasākumi
Universālais tarifs
Visām importētajām precēm no visām valstīm piemēro 10% tarifu, kas stājas spēkā no 5. aprīļa.
Izņēmumi attiecas uz precēm, kas jau iepriekš apliktas ar tarifiem, piemēram, tēraudu, alumīniju, automobiļiem un to detaļām, kā arī enerģijas produktiem un retajiem minerāliem, kas nav pieejami ASV.
Savstarpējie tarifi
Valstīm ar ievērojamu tirdzniecības pārpalikumu vai negodīgām praksēm piemēro augstākus tarifus:
- Ķīna – 54%
- Kambodža – 49%
- Vjetnama – 46%
- Šrilanka – 44%
- Bangladeša – 37%
- Taizeme – 36%
- Taivāna – 32%
- Šveice – 31%
- Dienvidāfrika – 30%
- Pakistāna – 29%
- Indija – 26%
- Dienvidkoreja – 25%
- Japāna – 24%
- Eiropas Savienība – 20%
- Apvienotā Karaliste – 10%
Automašīnu tarifi
Visiem ārvalstīs ražotajiem automobiļiem piemēro 25% tarifu, kas stājas spēkā 3. aprīlī.
Izņēmumi no tarifiem
Kanāda un Meksika ir atbrīvotas no šiem tarifiem, ja vien to preces atbilst Ziemeļamerikas tirdzniecības līguma (USMCA) nosacījumiem.
Trampa motivācija
Prezidents Tramps uzsver, ka šie tarifi ir reakcija uz 1,2 triljonu dolāru tirdzniecības deficītu 2024. gadā. Viņš apgalvo, ka:
- tie palielinās vietējo ražošanu,
- radīs jaunas darba vietas amerikāņiem,
- samazinās nodokļu slogu,
- palīdzēs segt valsts parādu.
Tramps norāda: “Šie tarifi nav sods – tie ir pašaizsardzība.”
Reakcija ASV iekšienē
Tirgus reaģēja ar strauju kritumu. Investori bažījas par potenciālu tirdzniecības karu un patērētāju cenu kāpumu. Ekonomisti brīdina, ka šie pasākumi var saasināt inflāciju un pat izraisīt recesiju.
Starptautiskā reakcija
Ķīna nosodīja tarifus kā protekcionistiskus un draud ar pretpasākumiem.
Eiropas Savienība brīdināja par smagām ekonomiskām sekām un apsver atbildes soļus.
Apvienotā Karaliste, lai gan saņēma salīdzinoši zemāku 10% tarifu, sola sarunas, lai panāktu labvēlīgākus nosacījumus.
Kritika un bažas
Uzņēmēji un ekonomisti norāda, ka šie tarifi var radīt:
- augstākas cenas patērētājiem,
- nestabilitāti piegādes ķēdēs,
- tirdzniecības konfliktus ar sabiedrotajiem,
- risku izraisīt globālu ekonomikas lejupslīdi.
Vai tā ir “atbrīvošana” vai destabilizācija?
Šī ir radikāla pavērsiena punkts ASV tirdzniecības politikā. Atbalstītāji to uzskata par soli valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzībā. Kritiķi – par bīstamu soli, kas var sašķelt globālo ekonomiku.
