by Propaganda, kuru cilvēks nepamana
Kad mēs domājam par propagandu, mēs iedomājamies skaļus lozungus, karogus, diktatoru portretus un kontrolētus medijus. Taču ir cita – daudz dziļāka – propaganda: tā, kas iedarbojas uz zemapziņu, apejot prātu. Tā nerunā ar cilvēku, bet ieplūst viņa iekšējā pasaulē, formējot uzvedību, bailes, ilūzijas un kolektīvu uztveri par realitāti.
- gadsimta 20. gados Padomju Krievijā tika izstrādāta šāda sistēma. Ne Staļins, ne Ļeņins to neveidoja tieši. Aiz šīs sistēmas stāvēja divi noslēpumaini cilvēki – Aleksandrs Barčenko un Gļebs Bokijs.
Aleksandrs Barčenko – zinātnieks starp pasaulēm
Aleksandrs Barčenko bija neirofiziologs, kas specializējās smadzeņu darbībā. Bet viņš nekad nebija tikai zinātnieks. Viņš aizrāvās ar ezotēriku, teozofiju, Tibetas reliģijām, Atlantīdas leģendām, enerģētiku un domu spēku. Viņš uzskatīja, ka senie avoti satur reālas zināšanas par cilvēka apziņas iespējām, kuras var aktivizēt – un izmantot.
Barčenko vēlējās apvienot:
- zinātni (psiholoģiju, neirofizioloģiju),
- okultismu (rituāli, simboli, apziņas stāvokļi),
- sociālo inženieriju (kolektīvās apziņas vadību).
Viņa mērķis bija radīt tehnoloģiju, kas ļauj ar “neredzamiem ieročiem” ietekmēt cilvēku uzvedību, domu virzienus un pat ticību režīmam.
Gļebs Bokijs – čekists ar slepenu mistiku
Gļebs Bokijs bija viens no Čekas (vēlāk OGPU) augstākajiem drošības virsniekiem. Viņš bija atbildīgs par kontrrevolūcijas apkarošanu, taču tajā pašā laikā – bija slepens okultisma pētnieks. Viņš bija pārliecināts, ka ar psiholoģisku un simbolisku iedarbību iespējams veidot jaunu sabiedrības modeli – nevis ar spēku, bet caur zemapziņas iekarošanu.
Bokijs piešķīra Barčenko valsts līdzekļus, slepenu laboratoriju un valsts aizsardzību, lai viņš varētu eksperimentēt ar:
- telepātiju un domu pārnesi,
- kolektīvās apziņas “laika joslām”,
- rituāliem, kas maina uzvedību,
- izmaiņām sabiedrības emocionālajā laukā.
Slepenā laboratorija – padomju psihomagija
Bokija vadībā tika izveidota slepena struktūra, kurā Barčenko ar saviem kolēģiem pētīja nacisma un komunisma garīgos arhetipus, senos simbolus, vārdiskās kodēšanas efektu uz uzvedību, un emocionālo kondicionēšanu, kas darbojas ilgtermiņā.
Dažos ziņojumos minēts, ka tika veidoti eksperimentāli “rituāli”, kur dažādās kombinācijās tika izmantotas:
- frāzes ar noteiktu vibrāciju un emocionālo fonu;
- vizuāli simboli (sarkanā zvaigzne, āmurs un sirpis – nav tikai dizains);
- kolektīvās līdzdalības mehānismi – mītiņi, dziesmas, svētki, piezīmju grāmatiņas ar portretiem.
Viņi saprata vienu būtisku patiesību:
Cilvēka uzvedību nosaka nevis loģika, bet zemapziņas formēts “iekšējais skats uz pasauli” – un to var pārprogrammēt.
Kā tas ietekmēja Padomju propagandu?
Lai gan Barčenko un Bokijs tika nošauti Staļina “tīrīšanās” laikā 1937. gadā, viņu izstrādātā domāšanas un kontroles sistēma palika dzīva. Tā transformējās šādi:
- Padomju skolas un pionieru organizācijas – bērniem no mazotnes tika ieprogrammētas idejas ar simboliem, dziesmām, mītiem, lozungiem;
- Lielā simbolika – Staļins kā tēvs, partija kā gaisma, pagātne kā tumsa – tipiska mitoloģiskā struktūra;
- Masu rituāli (demonstrācijas, piezīmju grāmatiņu zvēresti) – kolektīvas apziņas formēšana ar simbolisku iedarbību;
- Valodas manipulācija – frāzes kā “tautas ienaidnieks”, “internacionālisma gars”, “buržuāziskā sabiedrība” iedarbojās kā kodējošas formulas.
Aizmirstā vēsture – vai Barčenko un Bokijs bija tikai eksperimentētāji?
Viņi bija daļa no dziļās sistēmas, kas jau 20. gadsimta sākumā saprata:
Ja tu kontrolē zemapziņu – tu kontrolē cilvēku bez viņa ziņas.
Un viņi bija pirmie Padomju Savienībā, kas mēģināja to darīt sistemātiski. Nevis ar šauteni, bet ar simbolu, frekvenci, vārdu, rituālu.
Barčenko un Bokijs netika pieminēti Padomju vēstures grāmatās. Viņu projekti tika izdzēsti no publiskās telpas. Taču viņu ietekme uz Padomju propagandas mehānismiem ir neapšaubāma.
Viņi saprata to, ko saprot varenie arī mūsdienās:
Informācija nav tikai domas pārnešana. Tā ir realitātes programmēšana.
Un ja tu kontrolē, kā cilvēks redz pasauli – tu viņu vairs nekad nedabūsi atpakaļ.
