by 2025.gada aprīlī Amerikas Savienotās Valstis un Irāna ir uzsākušas netiešas kodolsarunas Omānā, cenšoties novērst iespējamu militāru eskalāciju reģionā. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, vienlaikus atjaunojot ekonomiskās attiecības un mazinot spriedzi Tuvajos Austrumos.
Sarunu formāts un dalībnieki
Sarunas notiek netiešā formātā – abas delegācijas atrodas atsevišķās telpās, bet kā starpnieks darbojas Omānas ārlietu ministrs Badrs al-Busaidī. ASV delegāciju vada īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Irānu pārstāv ārlietu ministrs Abass Aragčī.
ASV nostāja: Tramps brīdina par iespējamu militāru rīcību
ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis stingru nostāju – ja Irāna neatteiksies no kodolieroču izstrādes, Savienotās Valstis ir gatavas izmantot militāru spēku. Viņš uzsver, ka vienošanās ir iespējama, taču Irānai jāievēro konkrēti nosacījumi, tostarp jāatgriežas pie 2015. gada kodolvienošanās noteikumiem un jāsamazina urāna bagātināšanas līmenis.
Irānas pozīcija un prasības
Teherāna noliedz, ka tās kodolprogramma būtu paredzēta militāriem mērķiem, tomēr ir gatava apsvērt ierobežojumu ieviešanu, ja ASV atcels ekonomiskās sankcijas un atjaunos piekļuvi iesaldētajiem aktīviem. Ņemot vērā smago ekonomisko situāciju un iekšējos nemierus, pieaug spiediens uz Irānas valdību panākt kompromisu.
Starptautiskā reakcija
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Barro ir brīdinājis, ka karš starp ASV un Irānu ir “gandrīz neizbēgams”, ja tuvākajā laikā netiks panākta vienošanās. Arī citi starptautiskie novērotāji uzsver šo sarunu izšķirošo nozīmi reģionālajai stabilitātei un globālajai drošībai.
Sarunas Omānā tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem diplomātiskajiem centieniem novērst konfliktu starp divām ietekmīgām reģionālām varām. Ja vienošanās tiks panākta, tā varētu mainīt spēku līdzsvaru Tuvajos Austrumos un radīt pamatu jaunai starptautiskās sadarbības ērai.
