17. aprīlis, 2025.

Elvins Lūsjē – Mūzika no smadzenēm: Apziņas skaņas eksperimentā

Elvins Lūsjē (Alvin Lucier, 1931–2021) bija viens no drosmīgākajiem un novatoriskākajiem 20. gadsimta skaņu māksliniekiem un komponistiem. Viņa darbi balansē starp mākslu un zinātni, starp skaņu, telpu un cilvēka apziņu. Viņš kļuva pazīstams ar savu interesi par skaņas fizikālajiem un psiholoģiskajiem aspektiem, īpaši to, kā skaņa eksistē telpā, kā tā rezonē, un kā tā mijiedarbojas ar cilvēku ķermeni un smadzenēm.

“Music for Solo Performer” (1965): Kad domas kļūst par skaņu

Viens no viņa nozīmīgākajiem darbiem ir “Music for Solo Performer”, kur viņš eksperimentāli pārvērta cilvēka smadzeņu viļņus tiešā, dzirdamā mūzikā. Tajā laikā šis eksperiments bija revolucionārs — neviens iepriekš nebija izmantojis neiroelektriskos signālus kā mūzikas avotu.

Kā tas darbojās?

  • EEG elektrodi tika pievienoti Lūsjē galvai, lai uztvertu alfa viļņus (8–12 Hz), kas rodas dziļas relaksācijas laikā.
  • Šie viļņi tika pastiprināti un novadīti uz skaļruņiem, kas fiziski izraisīja vibrācijas dažādos objektos: metāla plāksnēs, bungās un citos rezonējošos elementos.
  • Klausītājs piedzīvoja skaņas, kuras radīja tieši komponista smadzeņu darbība, neizmantojot nevienu tradicionālu instrumentu vai fizisku kustību.

Tādējādi Lūsjē “uzstājās” ar savām smadzenēm – domājot, meditējot, atslābinoties.

“Tas bija vairāk par klausīšanos, nekā spēlēšanu,” viņš vēlāk teica. “Es vēlējos padarīt dzirdamu to, ko mēs parasti nedzirdam – smadzeņu klusumu.”


Zinātniskais un filozofiskais aspekts

Šis darbs kļuva par simbiozi starp mākslu un neirozinātni, apvienojot:

  • Neiroelektrofizioloģiju — smadzeņu signālu mērīšanu.
  • Akustiku — kā signāls rezonē telpā.
  • Psihofiziku — kā cilvēks uztver un interpretē skaņas.

Tas uzdeva arī dziļus jautājumus:

  • Vai apziņa pati var būt mūzikas instruments?
  • Kur beidzas cilvēks un sākas mūzika?
  • Vai var pastāvēt māksla, kas nav “radīta” ar nodomu, bet vienkārši notiek, kā domas plūsma?

Ietekme uz mūsdienām

Lūsjē darbs iedvesmoja veselu kustību:

  • Sound Art jeb skaņu mākslu.
  • Brain-computer interface (BCI) pētniecību, kas ļauj cilvēkiem ar invaliditāti vadīt ierīces ar smadzenēm.
  • Mūsdienās tiek radītas digitālas kompozīcijas, kuras kontrolē ar neiroviļņiem, izmantojot tādas ierīces kā Neurosky MindWave, OpenBCI, Emotiv Epoc u.c.

Mūzika kā starpnieks starp cilvēku un realitāti

Elvins Lūsjē savā būtībā bija vairāk nekā komponists. Viņš bija skaņas filozofs, kurš centās radīt nevis skaistu melodiju, bet pieredzi, kas liek klausītājam domāt par skaņas dabu, telpu, klusumu un pašas apziņas esamību.


Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *